Eiropas kultūras mantojuma diena 2018 Cēsu Jaunajā pilī.

15. SEP - 15. SEP, 2018

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs šogad Eiropas kultūras mantojuma dienās rādīs ikdienā mazāk redzētu lappusi no Cēsīs atpazīstamākās ēkas – Cēsu Jaunās pils. Vai zināji, ka ēkā notikušas  svarīgas sarunas un pieņemti lēmumi par Latvijas valsts drošību?

15. septembrī aicinām ikvienu cēsnieku un pilsētas viesi piedalīties pasākumā.

Pulksten 11.00 tikšanās vieta Vienības laukumā pie Uzvaras pieminekļa, kur notiks pasākuma svinīgā atklāšana, Eiropas kultūras mantojuma dienu karoga pacelšana, Zemessardzes orķestra muzikāls sveiciens un gājiens uz Cēsu Jauno pili.

 

Jaunajā pilī un pie tās ikvienam interesentam būs iespēja veikt dažādus uzdevumus: Ielūkoties Cēsu Jaunās pils vēsturē, kad te mājoja karavīri, apskatīt oriģinālos priekšmetus, kas glabājas muzeja krājumā. Latvijas Kara muzeja spaciālistu vadībā izzināt karavīra lomu pagājušā gadsimta 1920.-1940. gados,  ar jaunsargu palīdzību apgūt vadības saliedētības mācības un Rekrutēšanas centrs pastāstīs kā šodien vari kļūt par karavīru.

Paveicis visus uzdevumus, būsi nopelnījis zemessargu lauka virtuvē gatavotu bukstiņputru un iespēju piedalīties loterijā par Kultūras mantojuma dienas dāvanām.

 

Latvijā Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi 2018. gadā veltīti Latvijas Republikas dibināšanai un attīstībai.

Uzvaras piemineklis. Celts par godu 1919. gada Cēsu kaujās kritušo latviešu un igauņu karavīru piemiņai. Tā devīze “No zobena saule lēca 1919.-1920. Saviem kritušajiem varoņiem.” Atklāts 1924. gada 16. novembrī. 1951. gadā iznīcināts uzspridzinot. 1998. gada 15. novembrī atklāja tagadējo, atjaunoto pieminekli. Arhitekts Pēteris Kundziņš.

Cēsu Jaunajā pilī dibināta pirmā Latvijas militārā vienība, bet vēlāk saimniekojuši Latvijas armijas karavīri – 8. Daugavpils kājnieku pulks. Šī ir tā vieta, kur Trešās atmodas laikā pirmo reizi uz pastāvīgu palikšanu pils torņa mastā tika pacelts sarkanbaltsarkanais, Latvijas valsts karogs. Arī tagad muzeja ekspozīcijā ir stāsti par cēsniekiem, kuri bija pārņemti ar ideju par savu valsti un tās labklājību.

Eiropas kultūras mantojuma dienu Cēsīs organizē Cēsu Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar Latvijas kara muzeju, Zemessardzi, Cēsu novada jaunsargu vienību, NBS Rekrutēšanas centru.

Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

 

Uzvaras piemineklis. Pieminekļa pamatideja: cīņu liesmās aust brīvības saule. Obeliska pamatu greznoja bronzā veidots uzraksts: No zobena saule leca1919 1920 Saviem kritušajiem varoņiem
Piemineklis celts pēc arhitekta P.Kundziņa meta, Allažu šunakmenī veidoja E.Kurava firma Rīgā.
To atklāja 1924.gada 16.novembrī, piedaloties valsts prezidentam Jānim Čakste.
1951.gadā pieminekli iznīcināja.
1998.gada 15.novembrī tas tika atjaunots igaunijas dolomītā.
Cēsu kaujās krita 2000 latviešu un 700 igauņu.
Vainags, virs kura zobens ar smaili uz augšu.Stilizētas liesmu mēles/ Virs tām 13 m un 60 cm augsts obelisks.Vainago lode.
Atjaunoto pieminekli atklāja 1998.g.15.novembrī – piedalījās prezidents G.Ulmanis un Igaunijas valdības pārstāvji.