Gleznotājas Rasas Jansones personālizstāde “Ģimenes”

25. NOV - 31. DEC, 2016

Jauna mūsdienu glezniecības izstāde Cēsu Izstāžu namā

Cēsu izstāžu namā no šā gada 25. novembra līdz 31. decembrim būs apskatāma gleznotājas Rasas Jansones personālizstāde “Ģimenes”.

Izstāde “Ģimenes” ir trešais, noslēdzošais posms trīs gadus ilgušam projektam. Tā pirmā daļa – mazu bērnu mammu lielformāta portreti – 2014. gadā tika izstādīti Rīgas Mākslas telpas Intro zālē izstādē “Barošanas Migla”. Gadu vēlāk Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē tika atklāta bērnu portretu izstāde “Sīkais”. Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma abu iepriekšējo izstāžu izlase, kuru papildinās jauni darbi – tētu portreti, veidojot likumsakarīgu projekta noslēgumu, kuram māksliniece piešķīrusi arī apakšnosaukumu – “Mammai ir kupris. Bērns spēlē cīņu par varu. Tēti kāds sargā.”. Izstāde ir mākslinieces rezumējums par “ ģimenes lietām”, kurā neizbēgami atklājas arī viņas feministiskā nostāja. Tieši ģimenē sievietes stāvoklis “samudžinās”, lavierējot starp tādiem kultūrā ieaudzinātiem jēdzieniem kā “mātes instinkts”, “dabiskums”, “seksualitāte”, “pašaizliedzība”, “pienākums” un “upuris”.

Rasa Jansone par darba procesu:

“Gleznot mammas un bērnus bija it kā pats par sevi saprotams – varbūt tāpēc, ka ar mammām man bija kāda kopīga sadzīve. Tās bija sarunas, vispirms par bērniem, pēc tam – par bērnu tētiem, un tikai pēc tam – par sevi. Mammas es gribēju uzgleznot milzīgas, neslēpjoties demonstrējot mātišķības radīto spriedzi. Es gleznoju Mammību nevis Madonnu, un ļāvu Mammībai aizsegt visus “īsto lietu” horizontus un mērogus.

Bērni, tikko kā noprata, ka es nez kāpēc gribu viņus fotografēt, lai pēcāk gleznotu, ļoti nopriecājās un sāka slēpties. Vairāki bērnu portreti tapa ar maskām un pārģērbšanos.

Ar tētiem klājās vissarežģītāk. Bija tēti, kas labprāt iesaistījās pasākumā, lai arī nedzīvoja kopā ar bērnu mammām un bija tēti, kas dzīvojot kopā ilgus gadus laulībā, laipni atteica. Bija tētis, kas neatbildēja vispār un tētis, ko es nekad neesmu satikusi. Pati interesantākā reakcija (atkal) bija no sieviešu puses – “esi uzmanīga, tava darbošanās var tikt tulkota kā uzbāšanās, kā vajāšana; ar tētiem – prātīgi”.  Tas savukārt lika man domāt, kāda vispār ir mana kā mākslinieces loma ģimenes smalkā mehānisma reģistrēšanā.

Tā nu izstādes “Ģimenes” kodols ir un paliek mammu un viņu bērnu portreti. Kopumā sēriju patlaban veido 37 lielformāta portreti, to skaitā arī pašportreti.”

Rasa Jansone (1975) 2002. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Paralēli mākslinieku grupu skatēm, dalībai simpozijos, regulāri rīko personālizstādes un reizēm raksta žurnālam “Rīgas Laiks”.

Kopā ar mākslinieci Evelīnu Deičmani par skaņas instalāciju “Skurstenis” saņēmusi Dienas Gada balvu Kultūrā 2014.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Mūkusalas Mākslas salonu, kur māksliniecei notikušas divas personālās izstādes “Ikdienišķā vīrišķība” (2012), “Sīkais” (2015), kā arī izdots darbu katalogs “Rasa Jansone. Divas izstādes”(2012).

 

Izstādes kuratore: Sniedze Kāle, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja,

tel.: +371 29218766