Sākums > Pils komplekss > Jaunā pils > Pils vēsture

Pils vēsture

Jauna pils vesture_skats no augsas uz pilsmuizu

Cēsu Jaunā pils kopā ar pilsmuižas vēsturiskā centra teritoriju un Livonijas ordeņa viduslaiku pilsdrupām veido vienu no pašiem nozīmīgākajiem un romantiskākajiem Vidzemes reģiona un Austrumbaltijas kultūrvēsturiskajiem objektiem. Jaunā pils ir viena no nedaudzajām 18. gadsimta pilsmuižas kungu dzīvojamām mājām Latvijā, kura iecelta viduslaiku pils nocietinājumu sistēmā – torņa un vārtu aizsardzības ēkas vietā. Tās vēsture mērāma turpat piecu gadsimtu garumā.

 

Jauna pils vesture_skats uz Jauno pili no Pauluci

Skats uz Jauno pili un pilsdrupām ap 1830. gadu.
Zīmējums no Pauluči albuma.
 

Precīzs Jaunās pils būvniecības gads nav zināms. Tā celta ap 1761. gadu, kad pilsmuiža piederēja fon Volfu dzimtai. 1777. gadā īpašumu par 96 000 dālderiem no barona Karla Adama fon Volfa (Wolf) nopirka majors, vēlāk grāfs Karls Eberhards fon Zīverss (Sievers, 1745–1821). Grāfu Zīversu dzimta pilsmuižā saimniekoja piecās paaudzēs līdz pat Latvijas Republikas agrārajai reformai 1920. gadā. Šajā laikā attīstījās muižas saimniecība un izveidojās mūsdienās redzamais pilsmuižas vēsturiskā centra komplekss.

 Jauna pils vesture_Emanuela fon Ziversa zimejums 1856

Skats uz Jauno pili ap 1856. gadu. Zīmējis Cēsu
pilsmuižas īpašnieks grāfs Emanuels fon Zīvers.
 

Ievērojamākās pārbūves Jaunajā pilī notikušas 1820.–1830. un 1840.–1850. gados grāfa Karla Gustava fon Zīversa (Sievers, 1772–1856) laikā, kad paaugstināja masīvo viduslaiku nocietinājuma torni ar diviem diametrā mazākiem stāviem un papildināja ēkas 18. gs. barokālo apjomu ar balkoniem un kolonām tās galvenajās fasādēs.  Jaunās pils Lademahera tornis, dekorēts ar smailloka arkādēm un ailām, ir uzskatāms par vienu no pirmajiem neogotikas piemēriem Latvijas muižu arhitektūrā. Savukārt iekštelpās dominē agrīnajam klasicismam un bīdermeiera stila laikmetam raksturīgās 19. gs. pirmās puses interjera apdares.

Jauna pils vesture_Galvenas kapnes1

Grāfu Zīversu dzimta Jaunajā pilī dzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam. 1919. gadā pēc Cēsu kaujām Latvijas Brīvības cīņu laikā ēkā izvietojās Ziemeļlatvijas Civilpārvalde. Minēto politisko notikumu laikā bojā gāja pils interjera priekšmeti, to skaitā arī bagātā grāfu Zīversu bibliotēka. 1922. gadā ēku savā rīcībā pārņēma Latvijas armija un līdz 1940. gadam te atradās Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs un virsnieku klubs. Pēc Otrā pasaules kara ēkā tika izvietoti dzīvokļi, bet kopš 1949. gada Jaunajā pilī iekārtots Cēsu Vēstures un mākslas muzejs.

Pēc Jaunās pils restaurācijas 2007. – 2012. gadā kādreizējā grāfu Zīversu dzimtas rezidence ir atguvusi savu vēsturisko veidolu un ēkā iekārtota vēstures un interjeru ekspozīcija „Cēsis – Latvijas vēstures simbols”.

Cēsu Pils komplekss, 2014 | Mājas lapu izstrādāja Grandem un uztur Premium Solutions