Restaurācija

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Cēsu Jaunās pils (18. – 19. gs.) restaurācijas un rekonstrukcijas projektu Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vajadzībām pasūtīja Cēsu pilsētas dome 2004. gadā. Ēkas restaurācijas un rekonstrukcijas projektu izstrādāja SIA „Arhitektoniskās Izpētes Grupa” (2004 – 2005, A. Lapiņš), balstoties uz arhitektoniski mākslinieciskās izpētes (SIA „AIG”, 2000., 2004 –2005, D. Bruģis, 2008 – 2009) un arheoloģiskās izpētes (LU Latvijas Vēstures institūts, Z. Apala) rezultātiem.Ar Cēsu pilsētas domes un Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu 2007. gadā uzsāka ēkas restaurācijas un rekonstrukcijas projekta realizēšanu. Jaunās pils restaurācija tika pabeigta 2012. gadā. Projekta pirmajā kārtā (2007–2008) būvniecības ģenerāluzņēmējs bija SIA „CelTik”. Šajā projektra realizēšanas periodā tika veikta ēkas pamatu hidroizolācija sienu mitruma novēršanai, starpstāvu pārsegumu, jumta un torņa konstrukciju un seguma un inženiertīklu atjaunošana, kā arī uzsākti iekštelpu restaurācijas un rekonstrukcijas darbi. Savukārt projekta otrajā kārtā (2009–2012) kvalitatīvu ēkas iekštelpu restaurācijas un rekonstrukcijas darbu veikšanu nodrošināja SIA „Skonto būve” būvnieki un SIA „Re&Re” restauratori.

Projektā bija paredzēta Jaunās pils iekšējā un ārējā restaurācija un rekonstrukcija Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu, kā arī reprezentācijas, konferenču un semināru rīkošanai. Ņemot vērā ēkas turpat piecus gadsimtus seno vēsturi un valsts kultūras pieminekļa statusu, projekta prioritāte bija Jaunās pils arhitektonisko un māksliniecisko vērtību saglabāšana un eksponēšana. Būtisks nosacījums bija attiecīga mikroklimata nodrošināšana izstāžu un ekspozīcijas vajadzībām.

Iespēju robežās tika veikta Jaunās pils ārējo fasāžu un iekštelpu sākotnējā 18. – 19. gadsimta plānojuma struktūras atjaunošana, jaunās funkcijas iekļaujot oriģinālajā struktūrā. Konstatētie viduslaiku konstrukciju atsegumu fragmenti ir eksponēti pirmā stāva grīdā, centrālajā telpā velvēs un Lademahera tornī.

Telpu apdare veikta, izmantojot  tradicionālos materiālus un darba metodes. Pirmajā stāvā, kur pilsmuižas laikā atradušās saimniecības telpas, velvēto telpu apdarē izmantots raupjš kaļķu apmetums un balsinājums. Pils otrā stāva telpās un Lademahera tornī, kur atklāta vēsturiski un mākslinieciski nozīmīga 18. gs. beigu un 19. gs. telpu apdare, veikta to restaurācija un rekonstrukcija, neuzkrītoši papildinot zudušo. Trešajā stāvā, iespēju robežās saglabājot oriģinālo plānojumu, telpu apdare piemērota  konferenču zāles un nodarbību telpu funkcijai. Bēniņu stāvā, nemainot ēkas apjomu un fasādes, izbūvēja plašu izstāžu zāli.

Pēc Jaunās pils restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem ēka ir piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī nodrošināta muzeja un visa pils kompleksa apmeklētāju pieejamība, izbūvējot un iekārtojot īpašu apmeklētāju centru.