Sākums > Pasākumi un izstādes > Izstāde “Ksaveram Andermanim 125”
17. NOV, 2022 - 5. MAR, 2023
“Ceļā uz muzeja simtgadi: Arhitektam, etnogrāfam, Cēsu muzeja direktoram Ksaveram Andermanim 125”.
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs pēc trim gadiem, 2025. gadā atzīmēs savu simtgadi. Valsts svētku priekšvakarā, 17. novembrī atklājam jaunu izstāžu ciklu Ceļā uz muzeja simtgadi. To ievada arhitektam, etnogrāfam un Cēsu muzeja direktoram no 1937. līdz 1941. gadam Ksaveram Andermanim veltīta izstāde, kuram šogad 27. decembrī apritēs 125 gadi.
Cēsu muzejs pirmos divdesmit četrus savas darbības gadus atradās Cēsu vecpilsētas divos namos, sākotnēji bijušajā Annas skolas koka ēkā Lielā Kalēju ielā 4, bet no 1929. gada arī blakus esošajā, 1909. gadā celtajā, divstāvu mūra ēkā Mazā Kalēju ielā 1. 1937. gadā muzejs pārgāja Pieminekļu valdes uzraudzībā un kļuva par Valsts Vēsturiskā muzeja Cēsu nodaļu. Būtisku pienesumu muzeja ekspozīciju veidošanā, eksponātu krāšanas darbā un to zinātniskā apstrādē deva profesionāla arhitekta un kultūras mantojuma saglabāšanas speciālista Ksavera Andermaņa iecelšana muzeja direktora jeb pārziņa amatā 1937. gada 1. maijā. Tā paša gada 17. augustā, pirms 85 gadiem, Cēsis tika iekļautas vērienīga pasākuma programmā, kad ar Cēsīm un pilsētas kultūrvēsturiskajiem objektiem iepazinās ap 250 I Baltijas vēsturnieku kongresa delegāti. Jaunajā muzeja ekspozīcijā kongresa dalībniekus uzņēma muzeja direktors un ekspozīcijas autors Ksavers Andermanis. Savukārt pēc pasākuma Cēsu pilsētas galva Rūdofs Kauce saņēma sirsnīgu pateicību “par jauko kongresa dalībnieku uzņemšanu Cēsīs”. Tā iesākās Cēsu muzeja direktora Ksavera Andermaņa laiks Cēsu muzejā pirms 85 gadiem.
Direktora Andermaņa laikā Cēsu muzejs tika papildināts ar daudziem nozīmīgiem eksponātiem, tika arī aizsākts materiālu komplektēšanas darbs, rīkojot muzeja ekspedīcijas. Viņš bija ne tikai iecienīts kultūrvēstures jautājumu interpretētājs lekcijās un ekskursijās, bet arī devis ieguldījumu Cēsu Sv. Jāņa baznīcas un Viduslaiku pilsdrupu restaurācijas darbu norisēs.
Ksavera Andermaņa daudzpusīgo ražīgo darbību Cēsu muzejā, kā arī Cēsu pilsētā un apkārtnē, pārtrauca padomju okupācija 1940. gadā. 1941. gada martā Andermani atbrīvoja no darba Cēsu muzejā un viņš ar sievu repatriējās uz Vāciju. Jau kara laikā Vācijā viņš uzsāka pedagoģisko darbību, ko turpināja arī pēc kara, kad bija apmeties uz dzīvi Švābijas Halles apkārtnē. Tur viņš arī turpināja apkopot materiālus iecerētam plašākam darbam par dažādu tautu kultūru sintēzi. Ugunsgrēks izpostīja Andermaņa māju un drīz pēc tam 1974. gada 7. februārī viņš arī Halles Diakonijas slimnīcā nomira.
Dažādos kultūrvēstures aspektos nozīmīgs ir Ksavera Andermaņa devums pirms darba Cēsu muzejā. Latvijas Neatkarības kara laikā viņš darbojies kā lektors Virsnieku kursos, bet vēlāk bijis viens no skautu kustības organizatoriem.
K. Andermanis bijis darbinieks gan Pieminekļu valdē, gan Latvijas Vēsturiskajā muzejā. Viņš arī strādājis 1924. gadā dibinātā Brīvdabas muzeja izveides un popularizēšanas darbos.
1931. gadā Latvijas Universitātes vadība apstiprināja arhitektūras studenta Ksavera Andermaņa projektētos LU absolventu un doktorantu krūšu nozīmju metus, bet 1932. gadā viņam uzticēja izstrādāt LU rektora amata ķēdes metu, kur pirmo reizi iestrādātas augstskolas un fakultāšu emblēmas.
Par etnogrāfijas un tautas mākslas tematiku Andermanis runāja gan lekcijās dažādās auditorijās, gan ekskursijās, gan arī populārzinātniskos rakstos periodiskajos izdevumos. Īpaši jāatzīmē viņa publikācijas par Latgales podniecību un tautas celtniecību. 1933. gadā iznāca Ksavera Andermaņa nozīmīgākā Latgales tautas celtniecībai veltītā publikācija. Tā ir Pieminekļu valdes iecerētajā sērijā izdotā monogrāfija „Celtniecības pieminekļi. I. Tautas celtniecība Rēzeknes un Ludzas apriņķos. Daudzi tautas celtniecībai un etnogrāfijai veltītie zīmējumi ar īpatnējo Ksavera Andermaņa parakstu sastopami gan publikācijās, gan muzeju krājumos.
No 1933. gada līdz 1937. gadam Ksavers Andermanis darbojās kā līdzstrādnieks Latviešu konversācijas vārdnīcas veidošanā un sarakstījis vairāk nekā desmit garākus rakstus par etnogrāfiju, kas papildināti ar paša zīmējumiem. 16. sējumā publicēts viņa raksts „Tautas māksla”, kas bija noslēguma daļa apkopojošam rakstam vārdnīcas šķirklī „Latvju māksla”.
Sava laika fundamentālajam darbam „Latvju tautas daiņas: ilustrēts izdevums ar variantiem un zinātniskiem apcerējumiem” Andermanis sagatavoja plašākus zinātniskus apcerējumus “Senā latvju istaba” (2.sēj.) un “No tīnes līdz kumodei” (7.sēj.). Pētījumam par kumodēm 1932. gadā tika piešķirta Krišjāņa Barona prēmija. Šajā apcerējumā Andermanis mēģinājis klasificēt gan pūra lādes un kumodes, gan arī ieviesis terminu “otētās pūra lādes”, runājot par īpaši mākslinieciski apgleznotām lādēm. Par Latvijas Universitātes konkursam iesniegto darbu „Lauku celtnes, sevišķi dzīvojamās ēkas 19. g. s. un to iespaids uz mūsu dzīves un sadzīves izveidošanos” Ksavers Andermanis 1936. gadā ieguva Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa godalgu un darbs tika pielīdzināts augstskolu beidzēju diplomdarbam.
Izstādes autori: Vija Rozentāle, Tālis Pumpuriņš
Izstādes mākslinieki: Dainis Andersons, Kārlis Kanderovskis
Izstāde apskatāma līdz 2023. gada 5. martam.