Sākums > Jānis Tomsons
Pulkvedis-leitnants Jānis Tomsons 1939. gadā.
Attēls publicēts grāmatā “Latvijas Armijas augstākie virsnieki 1918 – 1940.
Biogrāfiska vārdnīca. Rīgā, 1998. – 467. lpp.
Jānis Tomsons, viens no Latvijas Armijas augstāko virsnieku plejādes, militāro karjeru sāka 1916. gadā. Viņš dienēja Krievijas impērijas armijā, Sarkanajā armijā, līdz 1919. gada vasarā par savu izvēlējās Latvijas Republikas armiju, kur dienēja līdz 1940. gadam.
Jānis Tomsons piedzima 1889. gada 16. (28.) janvārī Vaives pagasta Kalna Buļās saimnieka Dāvja Tomsona ģimenē. Parasti Vaives pagasta jaundzimušos reģistrēja Cēsu evanģeliski luteriskajā lauku draudzē, bet Jāni Tomsonu vecāki pieteica Āraišu draudzē. (Āraišu draudze 1868-1894, latviešu dzimušie – LVVA 235. fonds, 4. apraksts, 263. lieta, 240. lp. o. p.) Trūkst ziņu, kurā pagastskolā viņš mācījies. Taču vecāki ļāva izglītību turpināt. Jānis mācījās pedagoģiskajos kursos Rīgā, tad aizbrauca uz Pēterburgas universitāti studēt matemātiku. Iespējams, ka 1. pasaules kara notikumu iespaidots 27 gadu vecumā, 1916. gada jūnijā, kad frontes līnija bija nostabilizējusies pie Daugavas, Jānis Tomsons iestājās Sankt-Pēterburgas Vladimira karaskolā, ko pabeidza tā paša gada decembrī praporščika dienesta pakāpē. Dienestu viņš sāka 67. rezerves pulkā, no 1917. gada augusta viņu ieskaitīja 22. kājnieku pulkā Rietumu frontē. 1917. gada septembrī Jāni Tomsonu paaugstināja par podporučiku. Karš vēl nebija beidzies, kad 1918. gada janvārī J. Tomsonu atvaļināja no armijas. Viņš atgriezās Cēsu pusē un bija skolotājs L. Ausēja reālskolā Cēsīs.
1919. gada aprīlī lielinieku valdība izsludināja mobilizāciju, kas attiecās arī uz Jāni Tomsonu. Viņu iecēla par Padomju Latvijas strēlnieku pulka bataljona komandiera adjutantu. Tomēr maijā J. Tomsons dezertēja no šīs armijas.
Acīmredzot, izvērtējis situāciju, kad jūnija beigās bija gūta nozīmīga uzvara Cēsu kaujās, Jānis Tomsons 1919. gada 23. jūlijā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. Attiecīgi viņa izglītībai un iepriekšējām dienesta pakāpēm viņam piešķīra virsleitnanta pakāpi. Turpmākos 21 gadu J. Tomsons ieņēma dažādus amatus un ieguva augstākas dienesta pakāpes. 1919. gada otrajā pusē J. Tomsonu norīkoja par Straupes iecirkņa Dauguļu nodaļas komandantu. Tā paša gada novembrī viņu iecēla par virsnieku Vidzemes papildus bataljonā, no 1920. gada marta – Tanku divizionā, no 1921. gada aprīļa – Auto divizionā, no maija – Tehniskajā noliktavā, no 1922. gada – Elektrotehniskajā divizionā. Dienesta laikā Rīgā J. Tomsons iepazinās un apprecējās ar Mildu Matildi Zonni (1900-1978). Priecīgi notikumi bija meitas Dzidras un dēla Elmāra piedzimšana. ( Latvijas Armijas augstākie virsnieki 1918-1940. Biogrāfiska vārdnīca. Rīgā, 1998. – 467.- 468. lpp.)
Parādījis savas spējas komandieru amatos, Jāni Tomsonu virzīja augstākos amatos. Ar Valsts prezidenta, Latvijas Bruņoto spēku augstākā vadoņa, pavēli1927.gada 14. septembrī dienesta labā elektrotehniskā diviziona vairākus virsleitnantus, viņu vidū Jāni Tomsonu, pārcēla uz Armijas štābu (Valdības Vēstnesis. Nr. 206, 15.09.1927.). J. Tomsonu iecēla par Armijas sakaru rotas Rīgas kara telegrāfa priekšnieku. Pēc trīs gadu dienesta, 1931. gadā, viņu pārcēla uz Zemgales divīzijas pārvaldi. (Latvijas Kareivis. Nr. 151, 12.07.1931., 2.lpp.) 1936. gadā J. Tomsona dienests turpinājās Sakaru bataljonā, vēlāk – Apgādes pārvaldē. Pēc paša vēlēšanās 1937. gadā, kad kapteinim J. Tomsonam bija 48 gadi, viņu no sakaru bataljona pārcēla uz Armijas apgādes pārvaldi par vecāko darbvedi. (Jaunākās Ziņas. Nr. 16, 21.01.1937., 6. lpp.; Latvijas Armijas augstākie virsnieki 1918-1940. Biogrāfiska vārdnīca. Rīgā, 1998. – 467. lpp.)
Autore: Dace Cepurīte, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece
