Cēsu novada mākslinieki

Cēsis ar savu īpašo auru, estētiski sakopto un ainavisko apkārtni ir izauklējušas ne vienu vien Latvijā un ārzemēs pazīstamu mākslinieku. Par savu “šūpuli” Cēsu pilsētu un apkārtni sauc arī vairākas mākslinieku dzimtas.

Keramiķis Augusts Julla (1872-1958) Keramiķis, telnieks, gleznotājs, grafiķis, pedagogs. 1900. gadā iestājies Venjamina Blūma Rīgas zīmešanas un gleznošanas skolā. No 1906. gada līdz 1912. gadam mācījies Štiglica tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, iegūstot mākslinieka keramiķa grādu un tiesības pasniegt zīmēšanu vidusskolās. Cēsu Valsts amatniecības skolas dibinātājs un vadītājs (1920-1924), zīmēšanas pedagogs (1924-1936). Augusts Julla izveidojis divus pieminekļus – 1927. gadā Cēsīs Lejas kapos atklāja pieminekli Latvijas Brīvības cīnītājiem un 1935. gadā Liepā atklāja pieminekli Latvijas un Igaunijas armiju kopīgo cīņu piemiņai.

Tēlnieks Kārlis Jansons (1896-1986) Viens no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem, viens no izcilākajiem memoriālās tēlniecības žanra meistariem Latvijā.

Tēlnieks Andrejs Jansons (1937-2006) Kārļa Jansona dēls. Strādājis monumentālajā un memoriālajā tēlniecībā. Atmodas laikā atjaunoja padomju varas iznīcinātos tēva K. Jansona darbus – Jelgavā, Rēzeknē, Balvos.

Tēlniece Maija Baltiņa (1941-2016) Mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā pie Kārļa Jansona (1960-1966). Piederēja paaudzei, kas tēlniecībā meklēja inovatīvus, netradicionālus risinājumus. Strādāja stājtēlniecībā un memoriālajā tēlniecībā. Darbus darinājusi bronzā, granītā, marmorā un kokā.

Tēlnieks Matiass Jansons (1973) Tēlnieku Jansonu dinastijas pārstāvis trešajā paaudzē. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1993-1999). Strādā Cēsu dzimtas tēlnieku darbnīcā ‘’Siļķēs’’. Izmanto dažādus tēlniecības materiālus: granītu, dolomītu, bronzu, koku, kūdru, sāli.

Gleznotājs Arturs Dronis (1904-1995) Mākslinieks un skolotājs. 1934. gadā beidza Latvijas Mākslas akadēmijas Ģ. Eliasa figurālo meistardarbnīcu. A. Dronis – liriķis mākslā, darbos – Gauja, Cēsu nami un laikabiedru portreti.

Gleznotājs Kārlis Baltgailis (1893-1978) Mākslinieka izglītību ieguvis Penzas mākslas skolā un pēc tās beigšanas iestājās latviešu strēlnieku pulkos. Galveno vietu viņa daiļradē ieņēma strēlnieku frontes dzīves tēlojumi.

Gleznotājs un dekorators Jānis Rozenbergs (1900-1966) Būtisku posmu mākslinieka dzīvē aizņēma dekoratora un izstāžu iekārtotāja darbs Latvijā un ārzemēs. Pēc Otrā pasaules kara strādāja Cēsīs par skolotāju un daudz gleznoja dzimtās Cēsis un Gauju.

Scenogrāfs un gleznotājs Pēteris Rozenbergs (1943-1995) Veidojis scenogrāfiju pāri par 50 izrādēm Latvijas teātros. Kopā ar mākslinieku Romi Bēmu un toreizējo Cēsu muzeja direktoru Ivaru Zukuli 1982. gadā iedibināja starptautisko akvarelistu plenēru ‘’Cēsis’’. Darbi grafikā un akvareļtehnikā.

Gleznotāja Kristīne Rozenberga (1976) Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1996-2000). Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas grafikas apakšnozares meistars (2000-2001), maģistrantūra (no 2011). Skolotāja Cēsu pilsētas Mākslas skolā, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina vidusskolā. Brederlo-Von Senbusch Mākslas prēmijas laureāte (2012). Darbi grafikā un akvareļtehnikā, kas saista un intriģē ar entuziasmu un patiesu dedzību.

Raimonds Pinnis (1942-2022) 1960.g. beidzis Cēsu 1.vidusskolu, kur zīmēšanu mācījies pie A. Droņa. Absolvējis Latvijas Makslas akadēmijas Interjera un iekārtu nodaļu (1977).  Kopš 1965. gada strādājis Cēsu kultūras namā par dekorātoru un par mākslinieku Dekoratīvās mākslas kombinātā Rīgā (1977-1992). Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Izstāžu nama interjera autors (1983). Cēsu pilsētas deputāts, vadījis pilsētvides komisiju.

Jānis Martinsons (1941, seniors) Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metālapstrādes nodaļu (1955-1960). Metālkalējs kombinātā “Māksla” (1960-1980). Veidojis balvas profesionālo vējdēļu burātāju Pasaules čempionātam (1994-2001).

Irēne Martinsone (1942) Absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Ādas mākslinieciskās apstrādes nodaļu (1957-1961). Strādājusi par pasniedzēju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1961-1973). Tautas lietišķās mākslas studijas “Cēsis” ādas apstrādes pulciņa vadītāja (1979-1994). Atraktīvi strādā ādas mākslinieciskajā apstrādē.

Jānis Martinsons (1967, juniors) Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metālapstrādes nodaļu kā mākslinieks-meistārs (1982-1986). Strādā visās metālapstrādes tehnikās, asamblējot metālā koku, stiklu, akmeni un citus materiālus. Inovatīvi turpina tēva iedibinātās metālkaluma tradīcijas.

Keramiķe Vita Vīksna (1962-2021) Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu (1983-1988). Mākslas maģistre (2012). Cēsu pilsētas Mākslas skolas keramikas nodaļas vadītāja. Eksperimentēja ar mālu un akmens masu, izstādēm veidojot neparastu formu darbus.

Dzintra Vilks (1948) Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā Rokdarbu nodaļā (1969-1972), Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā (1973-1978). Humanitāro zinātņu maģista grāds mākslā (2003).

Gleznotāja Laila Balode (1959) Absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1971-1977), Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1978-1984). Latvijas Mākslas akadēmijas humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslā (2003). Glezno akvareļtehnikā, eļļā, veidojusi grāmatu dizainu un ilustācijas. Ilggadēja Cēsu akvareļglezniecības plenēru dalībniece. Vada akareļglezniecības studijas “Stallis” Cēsu Izstāžu namā.

Koktēlnieks un pedagogs Vilnis Kļaviņš (1955) Absolvējis Liepājas mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu (1975-1978), Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu (1980-1986). Cēsu pilsētas Mākslas skolas direktors (1988-2019). Strādā ar koku, metālu, stiklu, izmanto arī citus materiālus. Darbu sociālās tēmas mākslinieciski tiek risinātas izteikti asprātīgi.

Gleznotājs Ritums Ivanovs (1968) Izglītojies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1980-1987), Latvijas Mākslas akadēmijā Grafikas nodaļā (1987-1994), Humbolta Universitātē, CA, ASV (1994-1995). Maģistra grāds Latvijas Mākslas akadēmijā (1996). Fotoreālismam tuvu stāvoša glezniecība – šo glezniecības paņēmienu R. Ivanovs atklājis pats.

Reinis Dzudzilo (1987) Mācījies Cēsu Mākslas skolā, Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (2003-2007), Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā (2007-2011), ieguvis mākslas maģistra grādu (2011-2014). Veido scenogrāfijas Latvijas teātros.

Stikla mākslinieks Eero Rass (1961) Mācījies Igaunijas Valsts Tallinas Mākslas universitātes Stikla dizaina nodaļā. Stikla dizaina nodaļas vadītājs un pedagogs Cēsu Mākslas skolā. Mākslinieka stikla darbu izteiksme lakoniska un bieži ļoti asprātīga.

Emma Rass (1958) Mācījusies Igaunijas Valsts Tallinas Mākslas universitātes Tekstila, modelēšanas nodaļā (1978-1984). Kopš 1989. gada Dizaina nodaļas kompozīcijas un praktisko darbu skolotāja Cēsu pilsētas Mākslas skolā. Mākslinieciskās izteiksmes formas – grafiski zīmējumi, glezniecības tehnikas, ādas dizains.

Ivars Aizkalns (1961) Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu (1986-1992). Reālistiskā manierē eļļas glezniecības tehnikā glezno ainavas un klusās dabas.

Jānis Aizkalns (1975) Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (1995-1999). Veido darbu metālā, kokā un akmenī. Zīmē ar ogli un grafītu.

Inese Vanadziņa (1946) Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1961-1965), Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (1966-1971). Cēsu pilsētas Mākslas skolas skolotāja.Gleznotāja un grāmatu grafiķe Elīza Vanadziņa (1975) Mācījusies Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā (1986-1993) un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina grafikas nodaļā (1993-1997), Latvijas Mākslas akadēmijas prof. A. Dembo meistardarbnīcā maģistrantūrā (1997-1999), Zalcburgas Starptautiskajā vasaras mākslas akadēmijā (2003). Izcilus sasniegumus guvusi grāmatu grafikā, piedaloties prestižās grāmatu mākslas izstādēs Eiropā.

Gleznotāja Signe Vanadziņa (1973) Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1991-1997), Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Induļa Zariņa monumentālās glezniecības meistardarbnīcā (1995-1997), Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūra (1997). Glezniecība spilgta, krāsaina un temperamentīga.

Laima Bikše (1970) Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu pie profesora Imanta Vecozola (1997). Strādā eļļas glezniecības tehnikā uz audekla vai koka, papildus izmantojot zīmuļus, eļlas krītus, grafītu u.c. Laimas Bikšes darbiem raksturīgs trausls, jutīgs zīmējums un maigs kolorīts.

Jānis Blanks (1970) Mācījies Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1981-1988), Latvijas Mākslas Akadēmijas Grafikas nodaļā (1988-1994), beidzis A. Naumova un K. Zariņa glezniecības meistardarbnīcu, ieguvis mākslas maģistra grādu (2000).

Kaspars Podnieks (1981) Izglītojies Cēsu pilsētas mākslas skolā (1992-1996), Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (1996-2001), Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā (2001-2007). Strādā ar foto un video, veido instalācijas.

Jānis Galdiņš (1941) Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1975). Strādā tušas zīmējumā un jauktā tehnikā, veido plakātus.

Juris Bindemanis (1952) Mācījies Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1963-1969), Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1969-1973). Strādājis Nītaures mūzikas un mākslas skolā (2004-2014), Līgatnes mākslas skolā (no 2006). Glezno klusās dabas un ainavas.

Ingūna Briede (1970) Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1985-1988), Latvijas Universitātes Pedagoģijas nodaļā (1991-1996). Darbojas Tautas lietišķās mākslas studijā “Vāpe” un strādā par pedagogu Cēsu bērnu un jauniešu centrā. Strādā keramikā.

Andris Eglītis (1981) Mācījies Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1992-1999), Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1999-2003), ieguvis mākslas maģistra grādu (2003-2005). Studijas Manchester Metropolitan University, Fine art department (2002), studijas I. Repina Sanktpēterburgas Valsts mākslas institūtā (2004). Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs no 2007. gada. Strādā fotogrāfijā, dizainā, bet galvenais darbības lauks ir glezniecība. Saņēmis augstāko apbalvojumu Latvijas mākslā – Vilhelma Purvīša balvu (2013).

Anna More (1961) Absolvējusi Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļu (1976-1980), Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu (1991-1995). Strādā eļļas glezniecības tehnikā. Strādā Rīgas Mežciema pamatskolā par vizuālās mākslas skolotāju.

Sanita Roze-Leišavniece (1968) Absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas koledžas Tekstilmākslas nodaļu (1988-1992), Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1992-1999).