Cēsu pirmā fotogrāfa Gustava Cīmena 200 gadu jubilejas atcerei veltīta izstāde.

Fotogrāfijas celmlauzim Cēsīs Gustavam Cīmenam – 200

Senākajām Cēsu fotogrāfijām kartona pamatnē vācu valodā iespiests G.ZIEMENS. WENDEN. Latviski tas būtu – G. Cīmens, Cēsis. Par Gustava Cīmena fotogrāfisko darbību līdz šim iegūts ļoti maz ziņu.

Par fotogrāfu Gustavu Hermani Cīmenu (Gustav Hermann Ziemens), kurš dzimis Marienburgā Prūsijā (tagadējā Malborka Polijā) ziņas rodamas Rietumprūsijas elektroniskajā ģenealoģiskajā datu bankā. Tur ir norāde, ka viņš dzimis 1815. gada 18. februārī Schloss Kalthof (poliski Kaldowo) Marienburgas apriņķī Solomona Cīmena un viņa sievas Šarlotes Luīzes (dzimušas Candith) ģimenē.

XIX gs. vidū Gustavs Cīmens ar sievu Karolinu (dzimusi Becker) dzīvojis Elbingā (poliski Elblag), kur arī dzimuši viņu vecākie bērni.Domājams, ka ar dagerotipiju viņš nodarbojies jau Elbingā 1852. gadā. XIX. gs. 50-to gadu otrajā pusē G. Cīmens ar ģimeni pārcelās uz Liepāju, kur nodarbojās ar dagerotipiju un fotogrāfiju. Par fotogrāfa G. Cīmena darbību Liepājā samērā plašu informāciju var iegūt no Liepājas XIX gadsimta vācu laikrakstos ievietotajiem sludinājumiem. Pirmie sludinājumi, kas droši ļauj datēt viņa darbību Liepājā, publicēti 1856. gadā. Diemžēl līdz šim nav atrastas fotogrāfijas, kuras droši varētu pieskaitīt Cīmena „Liepājas periodam”.

Nenoskaidrots palicis jautājums par Cīmenu ģimenes ierašanās laiku un dzīvesvietu (dzīvesvietām?) Cēsīs. 1862. gadā laikrakstā „Rigasche Zeitung” 27. jūnijā informācijas sadaļā par Rīgā ieceļojošiem atzīmēts: Photograph Ziemens von Wenden. Tas pieļauj domu, ka fotogrāfs Gustavs Cīmens jau šajā laikā bija pārcēlies uz Cēsīm. Ja par Cīmena darbību Liepājā no laikrakstiem gūstams samērā plašs priekšstats, tad par „Cēsu periodu” praktiski nav līdzīgas informācijas, jo Cēsīs šajā laikā neiznāca vietējais laikraksts. Līdz ar to grūtāk izsekot viņa šī laika fotogrāfiskai darbībai. To, ka viņš nodarbojies ar fotografēšanu, liecina gan saglabātās fotogrāfijas, gan arī sludinājums, ko viņa sieva ievietoja laikrakstā „Rigasche Zeitung” drīz pēc fotogrāfa nāves 1876. gada septembrī: „Cēsīs. Priekš fotogrāfiem ! Sakarā ar mana vīra pēkšņo nāvi, es plānoju nekavējoties pārdot viņa pilnībā iekārtoto, kopš 10 gadiem Cēsīs darbojušos fotogrāfisko uzņēmumu līdz ar stikla paviljonu un visiem rīkiem. Reflektantiem rakstiski vai mutiski pieteikties pie Cīmena kundzes Cēsīs.” Sludinājums ļauj izdarīt pieņēmumu, ka minētā fotodarbnīca Cēsīs darbojusies kopš XIX gadsimta 60- to gadu otrās puses. Kur tā atradusies, un vai tā viņa pirmā un vienīgā darbnīca Cēsīs, tas skaidrojams turpmākos pētījumos.

Cēsu pilsētas draudzes metrikas grāmatas mirušo saraksta ieraksts liecina, ka Gustavs Cīmens miris 1876. gada 3. septembrī 61½ gada vecumā.

Gan Cēsu muzejā, gan fotoattēlu krātuvēs Igaunijā un Latvijā apzinātas vairāk nekā 20 vizītkaršu formāta ( 6 x 10 cm) fotogrāfijas ar dažādu personu portretiem.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto rokrakstu nodaļā glabājas kādreizējās XX gs. sākumā darbojušās Cēsu Novadpētniecības biedrības muzeja dokumentu fonda daļa, kur ir vairākas G. Cīmena Cēsu fotogrāfijas. Bibliotēkās, muzejos un privātpersonu īpašumā līdz šim ir konstatēts ap 20 viņa fotografēto Cēsu un apkārtnes fotogrāfiju. Daži attēli saglabājušies tipogrāfiskā iespiedumā. LNB ietilpstošajā Baltijas Centrālās bibliotēkas krājumā ir unikāls Cēsu panorāmas uzņēmums no rietumu puses vizītkaršu formāta fotogrāfijā, kas ir senākā zināmā fotogrāfijā fiksētā Cēsu panorāma.

Izdevies atrast Cīmena izgatavotu fotogrāfiju, kur redzama Cēsu Jaunā pils pirms vidusdaļas ieejas pārbūves, kā arī attēlu ar Kārļu muižas kungu namu. Viņš fotografējis arī izcilā pedagoga Augusta Holandera (Hollander) dibinātās mācību iestādes Bērzainē pie Cēsīm ēku kompleksu un apkārtni, kas pēc 1882 gadā ģimnāzijas jaunās ēkas uzcelšanas izmainījās līdz nepazīšanai.

Ar 1872. gada 10. (22.) maija lielās viesuļvētras postījumu iemūžināšanu G. Cīmens iegājis foto vēsturē kā fotogrāfs, kurš pirmais Baltijā fotogrāfiski fiksējis dabas katastrofas.

Cēsu muzejā ir fotogrāfija ar nenoskaidrota vīriešaportretu. Fotogrāfijas mugurpusē bijusi tipogrāfiski iespiesta Cīmena reklāma, bet uz tās vēlāk veikta uzdruka: „Photographie Hugo Gessau. Wenden”. Tas ļauj domāt, ka Cīmena darba turpinātājs Cēsīs kādu laiku bija Kurzemē ievērojamas fotogrāfu dzimtas pārstāvis Fridrihs Vilhelms Hugo Gesavs.

Gustavs Cīmens pieskaitāms pie Liepājas un Cēsu fotogrāfijas celmlaužiem. Viņš bija pirmais Cēsu fotogrāfs, kurš šeit ilgstoši apmeties uz pastāvīgu dzīvi. Pateicoties Cīmenam, Cēsis šai laikā aiz Rīgas ir visvairāk fotogrāfiski iemūžinātā pilsēta Latvijā. Viņa atstātais fotogrāfiskais mantojums būtiski papildina Latvijas foto vēstures kopainu.

Gustavs Cīmens ir pirmais fotogrāfs Latvijā, kuram atzīmējam 200 gadu jubileju.

Tālis Pumpuriņš, vēsturnieks