Sākums > Pasākumi un izstādes > Ceļā uz muzeja simtgadi: Arheoloģei, Cēsu muzeja direktorei Konstancei Ozolai 115
23. JAN, 2025
Aicinām apmeklēt arheoloģei un Cēsu muzeja direktorei Konstancei Ozolai veltīto izstādi un izstādes atklāšanas pasākumu 23. janvārī plkst. 13.00 Cēsu muzejā, Jaunās pils 3. stāva izstāžu zālē
Cēsu muzejs turpina izstāžu ciklu Ceļā uz muzeja simtgadi, kas veltīts muzeja cilvēkiem, kuru darbs un dzīve ir bijusi nesavtīga kalpošana kultūras mantojuma saglabāšanai, pētniecībai un kultūras mantojuma nozares attīstībai dažādos vēstures laikmetos un periodos.
Šogad izstāde veltīta Cēsu muzeja direktorei, vēsturniecei un arheoloģei Konstancei Ozolai (23.08.1909.– 02.04.1991.), kuras darbības laikā sarežģītajos pēckara gados no 1945. gada līdz 1964. gadam muzejs kļuva par nozīmīgu Cēsu kultūrtelpas daļu, liekot pamatus izpratnei par mūsdienīga muzeja pastāvēšanas nepieciešamību, kurā apvienojas gan vēstures un mākslas, gan kultūras mantojuma aizsardzības un pētniecības darbības jomas. Tas bija arī laiks, kad muzeja direktorei nācās ne tikai risināt kara un pēckara problēmas, bet arī kļūt par muzeja krājuma “tīrīšanas” liecinieku no “nevēlamiem eksponātiem”, neatbilstošiem padomju ideoloģijas prasībām. Par spīti visam, muzeja direktore prata muzeju “tīrīt” tādā veidā, ka liela daļa no likvidācijas sarakstos iekļautajiem priekšmetiem vēl tagad atrodas muzeja krājumā.
Konstances Ozolas dzimtas pārstāvji, īpaši tēvs, ilggadējais Priekuļu pamatskolas skolotājs Jēkabs Ozols, bija daudzpusīgi sabiedriski darbinieki, kuri darbojās latviešu nācijas izglītošanas un audzināšanas darbā. Šo tautas izglītošanas un audzināšanas misiju apzinājās un izkopa arī Konstance Ozola. Viņa piederēja pie tās latviešu inteliģences paaudzes, kura izglītību un pirmo darba pieredzi kultūras mantojuma aizsardzības un pētniecības jomā ieguva neatkarīgajā Latvijas Republikā, mācoties Latvijas Universitātē un strādājot Pieminekļu valdē arheoloģisko pieminekļu apzināšanā un saglabāšanā. Tā bija paaudze, kura alka strādāt Latvijas zinātnes un mākslas jomā, tā kalpojot latviešu tautas interesēs. Diemžēl padomju okupācija, vācu okupācijas laiks un atkārtotā padomju okupācija tam visam pārvilka svītru. Daudzi Latvijas muzeju darbinieki tika represēti, daudzi inteliģences pārstāvji pēc Otrā pasaules kara bija spiesti doties trimdā.
Konstance Ozola Cēsu vēstures muzeju sāka vadīt otrās padomju okupācijas pirmajā gadā, 1945. gada 1. maijā, kad muzejiem Latvijas apriņķos bija jāsāk jauns attīstības ceļš un jākļūst par padomju muzejiem. Tas nozīmēja atteikšanos no iepriekšējā, savas nacionālās valsts un tās vēsturiskās attīstības procesu dokumentēšanas un popularizēšanas. Šajā situācija muzeja vadītāja personībai bija izšķiroša nozīme radošos risinājumos vai padomju varas norādījumu izpildē. Muzeja direktorei Konstancei Ozolai nereti nācās saņemt aizrādījumus no partijas un valdības iestādēm par nepietiekamu padomju cilvēka dzīvesveida atspoguļojumu ekspozīcijā, taču viņu raksturoja radoša pieeja ekspozīciju un izstāžu veidošanā, stingri turoties pie principa ekspozīciju darbu balstīt vietējā Cēsu novada materiālā, vietējos arheoloģiskajos pētījumos un atradumos, vietējos cilvēkos, izmantojot un eksponējot vietējo mākslinieku darbus.
Izstādi veido vairāki tematiski stāsti, ļaujot apmeklētājam iepazīt gan Konstances Ozolas dzimtas saknes un pirmo pieredzi kultūrvēsturisko pieminekļu iepazīšanā, gan viņas personību un muzejnieka darbam veltīto mūžu Cēsu muzejā. Izstādē esam īpaši akcentējuši Konstances Ozolas mūža mīlestību uz arheoloģiju. Strādājot kopā ar pieredzējušiem arheologiem un muzeja darbiniekiem kā Franci Balodi, Raulu Šnori, Elvīru Šnori, Annu Zariņu, Pēteri Stepiņu un Elzu Rudenāju, veidojās Konstances Ozolas personība un profesionalitāte, savukārt patstāvīgi vadīto arheoloģisko izrakumu rezultātā iegūtās senlietas Cēsīs un novadā, veidoja un papildināja muzeja arheoloģisko kolekciju ar unikāliem atradumiem. Pēc ilgāka laika perioda izstādē būs apskatāmas Priekuļu Kalnapiļu agrā dzelzs laikmeta un Jaunpiebalgas kapulaukā atrastās vēlā dzelzs laikmeta senlietas. To vidū arī pavisam neparasts un visai rets 14. gs. priekšmets – ornamentēts aļņa raga āmurs, ko lietojuši mūsu senči. Arī vendu kapulaukā Cēsīs pie dzelzceļa stacijas iegūtās senlietas, kur arheoloģiskos izrakumus 1946. gadā vadīja Konstance Ozola kopā ar arheoloģi Elvīru Šnori, būs skatāmas izstādē.
Blakus arheoloģijai, Konstances Ozolas interešu lokā vienmēr ir bijusi etnogrāfija un latviešu tautas tradicionālā māksla. Turpinot veidot muzeja etnogrāfisko priekšmetu kolekciju, Konstances Ozolas laikā muzeja krājums papildinājās ar Vecpiebalgas, Skujenes un citu pagastu etnogrāfiskajiem audumiem un apģērbiem. Liela vērtība ir arī Konstances Ozolas manuskriptiem un vizuālajam materiālam par etnogrāfisko apģērbu, kā rezultātā tapa viņas pētījums par senajiem latviešu audumiem. Savukārt jau no 1946. gada regulāri muzejā attīstot novada tautas lietišķās mākslas izstāžu darbību, mūsdienu Cēsu muzejs ir mantojis lielisku latviešu tautas lietišķās mākslas priekšmetu kolekciju.
Konstances Ozolas laikā Cēsu muzejs kļūst par vienu no lielākajiem rajonu novadpētniecības muzejiem Latvijā. Apbrīnas vērta ir bijusi direktores prasme pārliecināt tolaik okupētās Latvijas dzīvi noteicošās komunistu partijas un administratīvo struktūru vadošos darbiniekus par nepieciešamību glābt kultūrvēsturisko pieminekli – Cēsu Jauno pili, nododot to muzeja pārziņā. Pateicoties Cēsu zonālā arhīvā saglabātajiem tā laika pilsētas un rajona administratīvo iestāžu sēžu protokoliem un dokumentiem, esam varējuši visai pilnvērtīgi izstāstīt stāstu par muzeja nonākšanu Jaunajā pilī, par pirmajām ekspozīcijām un izstādēm un muzeja vadītāja situācijas izpratni, misijas apziņu un rīcības gribu.
Cēsu muzejs saka sirsnīgu paldies LNA Cēsu zonālajam arhīvam, LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvam, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei par sniegto palīdzību izstādes sagatavošanā!
Izstādes autori: Vija Rozentāle, Tālis Pumpuriņš, Iveta Berga-Muižniece
Izstādes mākslinieks: Dainis Andersons
Iepazīšanās ar izstādi “Ceļā uz muzeja simtgadi: Arheoloģei, Cēsu muzeja direktorei Konstancei Ozolai 115”
Konstance Ozola un Cēsu muzejs pirmajās pēckara desmitgadēs: Muzejs novada
vēsturiskā mantojuma saglabātājs un kultūrvides veidotājs
Dr. hist. TĀLIS PUMPURIŅŠ, Cēsu muzeja vēsturnieks
Konstances Ozolas izrakumi Kalnapiļu – Kampu – Ģūģeru kapulaukā un to
nozīme latgaļu un Baltijas somu attiecību izpētē 1. gadu tūkstotī
JĀNIS CIGLIS, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta vadītājs
Avoti par apģērba attīstību Vidzemē 19. gadsimtā
Dr. hist. AIJA JANSONE, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja
