Izstāde “Arheologs, numismāts un Cēsu muzeja direktors Rauls Šnore”

10. NOV, 2023 - 19. MAY, 2024

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jauna izstāde

Ceļā uz muzeja simtgadi:

Arheologs, numismāts un Cēsu muzeja direktors Rauls Šnore

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs turpina izstāžu ciklu Ceļā uz muzeja simtgadi, kas veltīts muzeja cilvēkiem, kuru darbs un dzīve ir bijusi nesavtīga kalpošana kultūras mantojuma saglabāšanai, pētniecībai un kultūras mantojuma nozares attīstībai dažādos vēstures laikmetos un periodos.

Šogad Valsts svētku nedēļā, 10. novembrī plkst. 15.00 atklājam izstādi, veltītu Cēsu muzeja direktoram, Latvijā plaši pazīstamam akadēmiski izglītotam vēsturniekam un arheologam Raulam Šnorem. Arheologam, kura vārdam ir paliekoša nozīme Latvijas aizvēstures pētniecībā un muzeja vadītājam, kurš nosargāja muzeja vērtību izvešanu gan uz Vāciju, gan Padomju Savienību. Rauls Šnore pieder pie tās latviešu inteliģences paaudzes, kas izglītību ieguva 1918. gada 18. novembrī proklamētajā Latvijas Republikā. Tā bija paaudze, kas savas zināšanas un spēkus atdeva jaunās valsts uzplaukumam, bet, kas sava patriotisma dēļ arī nereti visvairāk cieta no okupācijas varām.

Cēsu muzejs ir dibināts un veidojies laikā starp diviem pasaules kariem, neatkarīgās Latvijas Republikas laikā, kad mūsu valsts kultūras mantojuma apzināšanas un aizsardzības sistēma tikai veidojās. Šo Latvijas valstij tik nozīmīgo darba jomu pārzināja un vadīja pie LR Izglītības ministrijas 1923. gadā dibinātā Pieminekļu valde, organizējot etnogrāfiskās un arheoloģiskās ekspedīcijas kultūras pieminekļu apzināšanai. Savukārt muzeji kļuva par šīs darbības rezultātu glabātājiem. Cēsu muzejs šajā laikā veidojās par Vidzemes reģionā lielāko un nopietnāko kultūras pieminekļu krātuvi, pateicoties tā vadībā esošajiem profesionāliem kultūras mantojuma speciālistiem.

 Cēsu Vēstures muzeja ēka Lielā Kalēju ielā 4, skats no Līvu laukuma puses. 1930. gadi.

Vācu okupācijas laikā, 1942. gada 1. janvārī par Cēsu muzeja vadītāju iecēla Raulu Šnori (1901–1962). Tā kā Rauls Šnore, būdams Rīgas pilsētas vēsturiskā muzeja (šobrīd Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja) direktors 1939. gada vāciešu repatriācijas laikā bija kavējis kultūras vērtību izvešanu uz Vāciju, saprotams, bija iemantojis vāciešu nelabvēlību un darbs Rīgā viņam bija jāpamet. Raulu Šnori pārcēla vadīt muzeju Cēsīs un pārzināt arī muzejus Valmierā un Valkā. Tolaik Cēsu muzejs, kopš padomju okupācijas, bija apmeklētājiem slēgts. Šnores vadībā tika atjaunota muzeja darbība, iekārtota jauna ekspozīcija un 1943. gada 1. jūlijā atvērta plaša Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 70 gadei un Cēsu novada dziesmu svētkiem veltīta izstāde, kuru nedēļas laikā apmeklēja ap 1000 apmeklētāju. Eksponātu vākšanu organizēja Rauls Šnore ar toreizējā Cēsu pilsētas un apriņķa priekšnieka Hugo Dravas atbalstu, iesaistot arī vietējo inteliģenci Cēsu pilsētā un novadā. Rezultātā muzejam izstādes sagatavošanai tika dāvināti 1818 priekšmeti, kuru kultūrvēsturisko nozīmi nav iespējams pārvērtēt.

Izstādē būs apskatāmi gan vēsturiski dokumenti, fotogrāfijas un ģimenes relikvijas par Raula Šnores dzimtu – latviešu kuģiniekiem un tālbraucējiem kapteiņiem piecu paaudžu garumā tepat Vidzemes jūrmalā Liepupes muižā, par dzimtas likteņiem Pirmā pasaules kara un Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, kurus šogad muzejam piemiņas izstādes organizēšanai dāvināja Raula Šnores mazmeita cēsniece Maija Alksne.

Rauls un Elvīra Šnores ar meitiņu Ievu un māti Alīdi Šnori, dzim. Vikmani.

Krāslava, 1930. gada septembris.

Muzeja direktora Raula Šnores laiks Cēsīs saistīts ar visai sarežģītu un pretrunīgu laiku mūsu valsts vēsturē – padomju un vācu okupācijas laiku Otrā pasaules kara gados, kad muzeja darbiniekiem bija jānosargā mūsu valsts un tautas kultūrvēsturiskās vērtības no iznīcināšanas un izvešanas. Rauls Šnore bija “neērts” un pārāk nacionāls gan padomju, gan vācu okupācijas varai. Tuvojoties frontei 1944. gada septembrī, pateicoties Raula Šnores rīcībai un apņēmībai novērst muzejisko vērtību izlaupīšanu, no Cēsīm uz Rīgu ar kravas mašīnām aizvestie Cēsu muzeja kolekciju priekšmeti netika tālāk izvesti uz Vāciju, bet gan nonāca Rīgas pils pagrabos, kur tika rūpīgi nobēdzināti.

Tūlīt pēc Otrā pasaules kara beigām Raulu Šnori arestēja, apsūdzot “dzimtenes nodevībā”. Padomju vara viņu notiesāja un izsūtīja uz 10 gadiem soda nometnē Čeļabinskā, vēlāk Mordovijā. Izsūtījuma laika dokumentālās liecības, vēstules un priekšmeti, “kas palīdzēja izdzīvot”, ilgus gadus tika rūpīgi glabāti ģimenē. Raula Šnores dzīvesbiedre Elvīra Šnore, Latvijā pazīstama arheoloģe, tās nodeva meitai Ievai Cimermanei, vēsturniecei un ilggadīgai Latvijas Nacionālā muzeja krājuma glabātājai. Pēc tam šos dokumentus mantoja mazmeita Maija Alksne. Liela daļa saglabāto dokumentu būs apskatāmi Raula Šnores atcerei veltītajā izstādē.

Rauls Šnore (pirmais no labās) arheoloģisko izrakumu laukumā 1934. gadā.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs saka sirsnīgu paldies Raula Šnores mazmeitai Maijai Alksnei, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, Ainažu Jūrskolas muzejam, Rakstniecības un mūzikas muzejam, LU Bibliotēkai un Latvijas Nacionālajam arhīvam par sniegto palīdzību izstādes sagatavošanā.

Izstādes autori: Tālis Pumpuriņš, Vija Rozentāle

Mākslinieks: Kārlis Kanderovskis