Izstāde “Bruno Vasiļevskis. P.S.”

9. JUL - 28. AUG, 2022

Izstādē Bruno Vasiļevska, Imanta Lancmaņa, Jura Pudāna, Maijas Tabakas, Miervalža Poļa, Līgas Purmales, Valda Līcīša, Līvijas Endzelīnas, Daces Lapiņas, kā arī Jāņa Blanka, Zanes Tučas un Jāņa Šneidera darbi.

Izstādes nolūks ir parādīt skatītājiem Bruno Vasiļevska nozīmīgo radošo mantojumu, kā arī iezīmēt veidu, kā to uzlūkot mūsdienās, ņemot vērā vēsturisko un laikmetīgo mākslas kontekstu. Izstāde tiks strukturēta trīs daļās – “Bruno”, kas iepazīstinās ar mākslinieka personību un viņa sākotnējiem meklējumiem mākslā, tajā skaitā portreta žanrā, “Vasiļevskis”, kurā būs skatāmas tikai viņa brieduma gados tapušās klusās dabas un ainavas, un “P. S.”, kas papildinās ekspozīciju ar Vasiļevskim mākslinieciski radniecīgu autoru darbiem.

Izstādē paredzēts izstādīt lielāko daļu Bruno Vasiļevska gleznu, kā arī atsevišķus zīmējumos un skices. Izstādes “pielikumā” jeb “post scriptum” būs apskatāmi atsevišķi citu mākslinieku darbi, kuros vērojama radnieciska pieeja klusās dabas, ainavas un portreta žanriem, sākot no mākslinieka dzīves laika līdz mūsdienām. Izstāde atklās ideju un formu tīklojumu, kurā atklājas Bruno Vasiļevska mākslas ietekme latviešu glezniecībā. Izstādītie darbi tiks deponēti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības un atsevišķām privātām kolekcijām.

Bruno Vasiļevska personālizstādes ir notikušas 1989. 1994. un 2005. gadā. Divas Bruno Vasiļevska gleznas bija skatāmas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā padomju perioda ekspozīcijā, bet šobrīd ir demontēta. Ņemot vērā, ka kopš pēdējās plašākās skates jau pagājis 17 gadu, dažādām auditorijas grupām viņa māksla būs jaunatklājums vai ilgi gaidīta atkalsastapšanās.

Par mākslinieku ir publicēts apjomīgs mākslas zinātnieces Helēnas Demakovas pētījums “Gleznotāja Bruno Vasiļevska ideālā pasaule” (Neputns, 2017), kas neklātienē (reprodukcijās) iepazīstina ar visiem Vasiļevska darbiem, kā arī sniedz izsmeļošu ieskatu viņa biogrāfijā un radošajā darbā. Kā jebkurš pētījums, tas ir atvērts lasījumiem, komentāriem, piebildēm. Izstāde piedāvās rakstītā vārda vizuālu komentāru attiecībā uz mākslinieka darbības kontekstu, ne tik daudz pretstatot, cik iekļaujot Bruno Vasiļevski citu mākslinieku lokā, lai vēlreiz apliecinātu viņa veikuma nozīmību.

Bruno Vasiļevskis (1939-1990) bija ievērojamākais latviešu gleznotājs klusās dabas žanrā 20. gadsimta 70.-80. gados. Nozīmīgs ir arī viņa devums ainavas un portreta žanros.

Bruno Vasiļevskis ir mācījies Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā (1951-1957) un Latvijas Mākslas akadēmijā (1957-1964).

Mākslinieks gleznoja tikai vidēji divas gleznas gadā, taču katru – atbilstoši paša uzstādītām prasībām. Procesā tapa liels skaits skiču un zīmējumu. Bruno Vasiļevska klātbūtne mākslas telpā bija neuzbāzīga, bet viņa autoritāte – milzīga. Vasiļevska laiks latviešu mākslā radīja lūzumu, kurā pēc ilgstošā modernisma perioda parādījās stilu un pieeju daudzveidība.

Bruno Vasiļevskis konsekventi strādāja tikai noteiktos žanros – klusā daba, ainava, portrets. Tas vien jau ievieto viņu tradīciju kontekstā. Turklāt arī uzskatos mākslinieks bija samērā konservatīvs – viņš meklēja autoritātes pagātnes meistaru vidū, bet pret aktuālajiem mākslas strāvojumiem saglabāja skeptisku piesardzību. Tomēr Vasiļevskis bija ari latviešu glezniecības reformators – katrā no trim tradicionālajiem žanriem žanriem viņš ieviesa formu valodu, kura bija pretēja iepriekšējā paaudzē valdošajam stilizācijas un virtuozitātes kultam. Atskatoties uz Bruno Vasiļevska darbības laiku kopumā, var apgalvot, ka šajās pozīcijās viņš nebija gluži viens, lai gan pašam sev dotos uzdevumus atrisināja neapšaubāmi oriģinālā veidā. Līdz ar Vasiļevski latviešu mākslā aizsākas vesels stilistisks apakšnovirziens, kuru raksturo uzticība dabas vērojumam, niansēta gaismas izpēte un ļoti izlīdzināts krāsas klājuma veids. Vasiļevskim latviešu mākslā ir gara radinieki – atšķirīgi no pamatstraumes, katrs ar savu rokrakstu, taču arī vienojošām iezīmēm. Tādēļ izstāžu nama augšstāvu paredzēts veltīt dažādu autoru mākslas darbu izlasei, kas, līdzās paša Vasiļevska darbiem, paskaidro un kontekstualizē tos, piedāvājot stilistiski līdzīgas, bet niansēs atšķirīgas citu mākslinieku klusās dabas, ainavas un portretus. Laikam ejot, arī paša Vasiļevska autoritāte auga, un jaunāku paaudžu mākslinieki jau apzināti izvēlējās tieši viņu kā savu glezniecisko atsauču avotu.

Šajā izstādes daļā būs pārstāvēti autori, kurus ar Vasiļevski vienoja, pirmkārt, kopīgas studijas un radniecīgi ideāli – Imants Lancmanis, Juri Pudāns, Maija Tabaka. Katrs no viņiem noteiktā daiļrades posmā ir strādājis Vasiļevska rokrakstam radniecīgā manierē. Otrkārt, tiks izstādīti mākslinieki, kas bija tiešā Vasiļevska draugu un domubiedru lokā, ar ko viņu vienoja draudzība un diskusijas par mākslu – Miervaldis Polis, Līga Purmale, Valdis Līcītis. Radniecīgu meklējumu loku iezīmēs citu paaudžu mākslinieces – Līvija Endzelīna un Dace Lapiņa, kā arī mūsdienās aktīvi strādājoši autori – Jānis Blanks, Zane Tuča un Jānis Šneiders.

Kurators: Vilnis Vējš
Izstādes māksliniece – iekārtotāja: Līga Spunde

Izstāde atvērta no 9. jūlija līdz 28. augustam Cēsu Izstāžu namā, Pils laukums 3

26.augustā plkst. 17.00 Cēsu Izstāžu namā būs unikāla iespēja klausīties stāstu par Bruno Vasiļevski un viņa laika biedriem, mākslas kritiķu Vilņa Vēja un Jāņa Borga stāstījumā.

28.augustā plkst. 15.00 mākslas kritiķis Vilnis Vējš novadīs ekskursiju izstādes noslēguma dienā.

---