Izstāde “Jaunieguvumi Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā 2017-2021”

10. MAR - 29. MAY, 2022

Cēsu muzejs pēdējo piecu gadu laikā muzejam dāvātos vēsturiski nozīmīgus priekšmetus, dokumentus, fotogrāfijas, gleznas un citas laika liecības piedāvā apskatīt plašākai auditorijai izstādē „Jaunieguvumi Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā”.
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, tā pastāvēšanas nu jau 97 gados, ir mērķtiecīgi veidotas nozīmīgas krājuma priekšmetu kolekcijas Cēsu pilsētas un Vidzemes novada vēsturiskās atmiņas glabāšanai un sargāšanai. Cēsu muzejā šobrīd glabājās vairāk kā 166 000 muzeja priekšmeti. Pateicoties cēsniekiem, novada iedzīvotājiem, un arī ārvalstīs dzīvojošiem ar Cēsīm saistīto vācbaltu dzimtu pārstāvjiem pēdējo piecu gadu laikā muzeja krājums papildinājies ar 7490 priekšmetiem, kuri iegūti galvenokārt dāvinājumu veidā, kā arī pilsētas un novada arheoloģiskās izpētes rezultātā. Šajā izstādē esam eksponējuši tikai nelielu daļu no pēdējos gados muzejam dāvātajām kultūrvēsturiskajām liecībām.

Izstādi simboliski ievada unikāls priekšmets, kuram esam devuši nosaukumu – vēstījums no pagātnes nākotnei. Šis priekšmets ir tumši zaļa stikla vīna pudele ar vēstuli, kuru rakstījis būvuzraugs Jēkabs Amatnieks 1901. gadā, kurš piedalījies Cēsu pilsmuižas īpašnieka Emanuela fon Zīversa skaistā, historisma stila trīs stāvu īres nama būvniecībā Pils ielā 7 (blakus Cēsu Jaunajai pilij) 1900.-1901. gadā. Izstādē ir iespēja šo unikālo vēstuli izlasīt visā pilnībā. Tādejādi pirms 120 gadiem Cēsu būvnieku rakstīto vēstuli zem 1. stāva grīdas atrada mūsdienu amatnieki, remontējot šo namu jaunai dzīvei.

Apjomīgu jauniegūto arheoloģisko priekšmetu kopumu pārstāv 163 senlietas no Raskumu senkapiem, kuras atspoguļo Vidzemes latgaļu sadzīvi un tradīcijas Vecpiebalgas Kalna Raskumu vēlā dzelzs laikmeta apmetnē, 120 senlietas no viduslaiku apbedījumiem Cēsu Sv. Jāņa baznīcas iekštelpās un vairāk kā 100 senlietas no vecpilsētas apbūves Pils ielā 1, kur atrastā vēlā dzelzs laikmeta pavarda vieta ar bezripas keramikas trauku lauskām uzdevusi jautājumu par Cēsu senākajiem iedzīvotājiem vēl pirms viduslaiku pilsētas celšanas. Izstādē blakus 16. gs. monētām, kaula plāksnītēm un krāsns podiņu fragmentiem, uzmanību piesaistīs arī 18.-19. gs. domino kauliņš ar ciparu “3”un “7” atzīmēm.

Spilgtu un novada vēsturē nozīmīgu personību dzīves stāsti ir viena no izstādes vērtībām un pašām nozīmīgākajām tēmām. Izcilā arheologa, eksperimentālās arheoloģijas pamatlicēja Latvijā, Āraišu ezerpils pētnieka Dr. hist. Jāņa Apala turpat 50 gadu darba mūža arhīvs, kura 580 vienības ar dokumentiem, pētījumiem, fotogrāfijām un arheoloģiskajiem priekšmetiem muzejam nodeva viņa dzīvesbiedre arheoloģe Zigrīda Apala, ir nenovērtējams ieguldījums Latvijas arheoloģijas vēsturei.
Jaunieguvumu vidū ģimenes relikvijas par pirmo Cēsu pilsētas ārstu Kārli Heinrihu Aleksandru (Aleksis) Adolfi, pazīstamo Cēsu grāmatizdevēju Oskaru Jēpi, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, Raunas draudzes skolas skolotāju Eduardu Auku, Cēsu Mūzikas vidusskolas ilggadējo skolotāju, pianistu Paulu Krieviņu. Cēsis nav iedomājamas arī bez tādu izcilu personību pieminēšanas kā rakstnieks Miervaldis Birze, Cēsu Tautas teātra režisore Tatjana Šverste un kordiriģents un mūzikas skolotājs Visvaldis Grāvītis. Izstādes apmeklētājiem piedāvājam aplūkot tādus izcilus novada kultūras norišu izpratnei nozīmīgus materiālus kā Tatjanas Šverstes manuskriptu par Vidzemes teātru vēsturi un Miervalža Birzes rakstītās dienasgrāmatas.
Ne mazāk nozīmīgus stāstus Latvijas armijas vēsturē par laiku no 1919. līdz 1940. gadam izstādē veido trīs karavīru – cēsnieka, pulkveža Jāņa Tomsona, jaunpiebaldzēna, artilērijas instruktoru baterijas kareivja Ignata Bartkeviča un cēsnieka, karavīra Riharda Sūniņa dzīvesstāsti fotogrāfijās, armijas laika dokumentos un atmiņās.

Pēdējos gados muzeja krājumā aizvien biežāk nonāk digitāli radīti priekšmeti. To vidū izceļams Līgas Eglītes muzejam nodotais digitālais arhīvs par Gaujas Nacionālo parku, kuru veido 26 gadu laikā apkopoti materiāli. Tik saturiski bagātu, sarežģītu un vienā datu nesējā apkopotu materiālu Cēsu muzejs savā krājumā iekļāva pirmoreiz. Izstādē apmeklētājiem piedāvāsim digitālā veidā ieskatīties šī nozīmīgā arhīva materiālos.

Katram muzeja krājumā ienākošajam priekšmetam ir savs stāsts un īpaša vērtība, ko mēs, Cēsu muzejnieki un vēstures pētnieki cenšamies izstāstīt gan izstādēs un ekspozīcijās, gan publikācijās un izglītojošās programmās, tādejādi saglabājot dzīvu mūsu pilsētas un novada vēsturisko atmiņu. Pateicamies ikvienam, kas palīdzēja un papildināja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumu ar kultūrvēsturiskām liecībām!

Izstāde atvērta no 10. marta līdz 29. maijam Jaunās pils semināru zālē.