Izstāde “Jaunieguvumi par Cēsu pilsmuižas īpašnieku grāfu fon Zīversu dzimtu”

20. OCT - 1. NOV, 2015

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī 

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs savā deviņdesmit gadu jubilejas gadā saņēmis pārsteidzošu dāvinājumu – Cēsu pilsmuižas pēdējā īpašnieka grāfa Andreja Aleksandra fon Zīversa (Sievers, 1890 – 1972) piemiņas lietas.Viesojoties šovasar pirmo reizi Cēsīs, tās muzejam no Francijas atveda un dāvināja luterāņu mācītājs Fricis Vēbers, grāfa Andreja fon Zīversa laulātās draudzenes  Hannas Vēberes brāļa Henrija dēls.

Grāfu Zīversu bijušajā dzimtas rezidencē Jaunajā pilī pēc turpat 90 gadiem ir atgriezušies vairāki unikāli dzimtas dokumenti un fotogrāfijas, oriģinālzīmējumi, to vidū grāfu Zīversu ģerboņa krāsains gleznojums uz papīra un 1834. gadā tapis nezināma autora tušas zīmējums ar viduslaiku pils attēlu, gravīru fotokopijas ar dzimtas portretiem un divi īpaši 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma zīmogi, ar kuriem savulaik apzīmogoti gan Cēsu pilsmuižas saimniecības dokumenti, gan personīgās vēstules, darījumi un līgumi. Minētos priekšmetus visticamāk grāfs Andrejs Aleksandrs fon Zīverss 1920. gadu beigās, izbraucot no Latvijas uz Franciju, bija paņēmis līdzi no Cēsīm.

Ar Cēsīm Grāfu Zīversu dzimtas vēsture ir bijusi saistīta turpat pusotru gadsimtu piecu paaudžu garumā no 1777. līdz 1920. gadiem. Zīversu dzimtas atpazīstamības zīmes pilsētā sastopamas ik uz soļa, īpaši saistībā ar pašu romantiskāko pilsētas daļu – grāfu Zīversu dzimtas rezidenci Jauno pili un viņu izveidoto pilsmuižas kompleksu ar diviem Latvijā skaistākajiem ainavu parkiem – Pils parku un Alekša dārzu (šobrīd Maija parks). Līdzšinējā dzimtas vēstures pētniecībā, lai cik paradoksāli tas arī nebūtu,  vismazāk apzināta bija tieši pēdējās piektās paaudzes dzīve un likteņi. Mācītāja Friča Vēbera pārsteidzošais dāvinājums būtiski papildina gan grāfu Zīversu dzimtas portretu galeriju, gan arī biogrāfisko ziņu kartotēku pilsmuižas pēdējā īpašnieka grāfa Andreja Aleksandra, viņa trīs brāļu un divu māsas geneoloģijas jautājumu izpētē.

Grāfa Andreja Aleksandra fon Zīversa atstātajā mantojumā, kurš, pateicoties mācītāja Friča Vēbera rūpēm, ir nonācis Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā, kopā ir skaitāmi 44 muzeja priekšmeti. Tā kā grāfu Zīversu dzimtas arhīvs Latvijā saglabājies visai fragmentāri, bet Cēsu Jaunās pils interjera priekšmeti un dzimtas sadzīves lietas praktiski gājušas bojā Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu laikā, kad Jaunajā pilī saimniekoja dažādas armijas, Friča Vēbera kunga dāvinājums ir īpaši nozīmīgs ieguvums Vidzemē senas un ietekmīgas vācbaltu dzimtas fon Zīversu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.

 Grāfs Andrejs Aleksandrs fon Zīverss 1958. gadā Francijā

Grāfs Andrejs Aleksandrs fon Zīverss kā jaunākais bērns ģimenē dzimis 1890. gada 1. septembrī Senžermēnanlē (Saint-Germain-en-Laye), Ildefransā (Île-de-France) Francijā, aptuveni 20 km attālumā no Parīzes, savu vecāku grāfa Emanuela fon Zīversa un mātes Olgas, dzimušas kņazienes Urusovas toreizējā dzīves vietā. Iespējams, ka ģimene tolaik bija pārcēlusies uz dzīvi Francijā līdz ar Andreja tēva grāfa Emanuela fon Zīversa kā Krievijas impērijas galma pārstāvja darba pienākumu pildīšanu Francijā un Polijā. Pēc gada Parīzē nomira Andreja māte, kura apglabāta Cēsīs, grāfu Zīversu dzimtas kapenēs Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīcas dārzā Cēsīs. Izstādē ir apskatāma īpaša fotogrāfija, kurā redzama  māte ar mazo Andreju, ierāmēta skaistā ovālā koka rāmītī. Tā vienmēr atradusies goda vietā uz Andreja rakstāmgalda viņa dzīves periodā Francijā. Blakus minētajai fotogrāfijai atrodas vēl viena, kurā saskatāms Andrejs pats pie mātes kapa Cēsīs, domājams, pirms aizbraukšanas uz Franciju 1920. gadu beigās.

Cēsu pilsmuižā Grāfa Andreja fon Zīversa saimniekošanas laiks bija visai īss. Pēc tēva nāves 1919. gada decembrī, Andrejs, viņa māsa Katrīna un tēva otrā sieva Leonija, dzim. Hidri, pēc likuma un dokumentu iesniegšanas atzīti par Cēsu pilsmuižas mantiniekiem. No 1920. līdz 1925. gadam Andrejs kopā ar māsu Katrīnu kārtoja Cēsu pilsmuižas mantošanas lietas saskaņā ar Latvijas agrārās reformas likuma nosacījumiem, kurš paredzēja bijušajiem muižu īpašniekiem atstāt neatsavināmo daļu līdz 50 ha zemes platībā. No Cēsu pilsmuižas centra ēkām grāfa Andreja fon Zīversa īpašumā saskaņā ar Latvijas Zemkopības ministrijas un Cēsu apriņķa Zemes ierīcības komitejas lēmumu nonāca pilsmuižas alus darītava (vēlāk A/S Augļu dārzs, pēc Otrā pasaules kara „Cēsu alus”), Pils krogs (nojaukts 1939. gadā, būvējot viesnīcu „Cēsis”) un Pils viesnīca (cēsnieku dzīvojamā māja Lenču ielā). Pilsmuižas kungu dzīvojamā māja Jaunā pils neatsavinājamā daļā iekļauta netika. Grāfs Andrejs fon Zīverss, būdams diplomēts agronoms, lai ģimenes īpašumā paturētu arī kungu dzīvojamo māju, Jaunajā pilī piedāvāja iekārtot praktisku lauksaimniecības skolu ar specializāciju putnkopībā pēc franču parauga, lai „palīdzētu jaunajai Latvijas valstij izglītot jaunsaimniekus, kuri vēlētos nodarboties ar rūpniecisko putnkopību”, tā piedāvātā projekta aprakstā Latvijas Zemkopības ministrijai rakstīja grāfs Andrejs fon Zīverss 1920. gada 18. oktobrī. Zemkopības skolas projekts atbalstīts netika un 1922. gadā, izpārdevis īpašumus Cēsīs kādam Feliksam Radziņam, Andrejs, arī viņa māsa Katrīna izrakstījušies no dzīvokļa Rīgā Tērbatas ielā 20-1, ar norādi izbraukuši “uz Vāciju”. Andrejs domājams devās atpakaļ uz Franciju. 1920. gados, strādājot par korespondentu laikrakstā „Le Temps”, viņa dzīves vieta bija Parīze, Cité de Retiro 3, kur viņš bija mantojis mātes īpašumu. Apprecot 1928. gadā Sofiju Mazurkēviču, kopš 1930. gada Andreja patstāvīgā dzīves vieta bija Bulle Francijā, bet pēc laulībām ar Hannu Vēberi 1958. gadā Andrejs pārcēlās uz sievas mājām Bišheimā (Bischheim) Lejas Reinas departamentā Francijā. Grāfs Andrejs Aleksandrs fon Zīverss miris 1972. gadā, apglabāts Bišheimā, Francijā.