JAUNIEGUVUMI CĒSU MUZEJA KRĀJUMĀ 2022– 2024

29. MAY - 1. OCT, 2024

Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī. Daudzkārt teikti un daudzkārt dzirdēti vārdi, bet gribas tos atkārtot. Šoreiz uzsverot, ka tieši muzeji ir tie, kas vāc un glabā vēstures liecības, lai nākotnes paaudzēm saglabātu vizuālo priekšstatu par savu pagātni. Cēsu muzejs to veic ciešā sadarbībā ar cēsniekiem, ar pilsētas un novada iedzīvotājiem, tā kopā īstenojot šo mūsu kopīgo misiju.

Cēsu muzejs glabā vairāk kā 170 000 krājuma priekšmetu, kas komplektēti muzeja 99 pastāvēšanas gados un atspoguļo Cēsu novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām. Aizvadītajos 2 gados muzeja krājums ir palielinājies par 3667 vienībām.

Senākie jaunieguvumi papildina muzeja arheoloģijas kolekciju. Tie ir 407 priekšmeti, kas iegūti arheoloģiskajos izrakumos Raunas viduslaiku pilī un arheoloģisko uzraudzību laikā Cēsu pilsētā, novadā un Vidzemes reģionā. Arheoloģiskos priekšmetus nodevuši arheologi: Zigrīda Apala, Liena Ritere, Andris Tomašūns, Artūrs Tomsons, Oskars Ušpelis, Sandra Zirne.

Raksturīgi, ka šajos divarpus gados nozīmīga daļa priekšmetu komplektēti, veidojot izstādes muzejā. Tā, strādājot pie izstādes “Zili baltās pasaules valdzinājums. Angļu dekolētais fajanss Latvijas muzejos un privātkolekcijās (18. – 21. gadsimts)”, muzeja krājums papildinājās ar Rozenbergu ģimenē glabātajiem dekolētā fajansa traukiem, kas vairāk kā gadus 80 glabājās viņu mājas šķūņaugšā, pūra lādē, sapakoti ēveļskaidās. Strādājot pie izstādes “Augusta Jullas 150. jubilejas izstāde. Augusts Julla – dižākais no liepēniešiem”, pateicoties Aivaram Vilnim, muzeja krājumā nonāca nozīmīgi materiāli par mūsu ievērojamo novadnieku – Cēsu Valsts amatniecības skolas (vēlāk arodskolas) dibinātāju un pirmo direktoru, keramiķi, tēlnieku un gleznotāju Augustu Jullu. Savukārt, strādājot ar izstādi “Hallo, Cēsis! Telekomunikāciju vēsturei Cēsīs 125”, kuras veidošanā iesaistījās ilggadējais Cēsu Telekomunikāciju centra direktors Ivars Liepiņš, piepalīdzot Vitālijam Rassam, muzeja krājums papildinājās ar teju 1000 vēstures liecībām par telekomunikāciju jeb sakarnieku darbu un dzīvi Cēsīs, Cēsu novadā un Vidzemes reģionā. Šie materiāli ilgstoši bijuši eksponēti, tādēļ šajā izstādē nav eksponēti.

Cēsinieki muzejam uzticējuši vēstures liecības, kas gadu desmitiem glabātas ģimenē, līdz pieņemts lēmums tās dāvināt muzejam. Tās ir fotogrāfijas, dokumenti, atmiņu pieraksti un lietiskie priekšmeti, no kuriem nolasām informāciju ne vien par konkrētām personībām un dzimtām, bet arī par Cēsu pilsētu un novadu kopumā. Šeit izceļami ir Andreja Māsēna nodotie materiāli par ilggadējo Cēsu fotogrāfu Rūdolfu Kalniņu, kā arī par Cēsu Mazpulka vēsturi un tā darbības atjaunošanu 1990. gados. Savukārt, materiāli par dziesminieku un jumiķi Haraldu Sīmani stāsta ne vien par unikālo personību, bet arī laiku, kurā viņš dzīvoja un, kurā atstājis neizdzēšamas pēdas. Muzeja krājumā nonācis arī unikāls dokuments- čekas vēstule, kurai vajadzēja iznīcināt Haralda Sīmaņa vienaudža Ivara Rutmaņa mūziķa karjeru. Cēsu čekas priekšnieka E. Pētersona parakstītā vēstule un tas, kā mainījās Ivara liktenis pēc aizlieguma turpmāk strādāt Cēsu rajonā, skatāms šajā izstādē.

Lepojamies arī ar jauniegūtajiem mākslas darbiem, kas ir nozīmīgs papildinājums muzeja Mākslas kolekcijai. Te minami mūsu novadnieka Kārļa Krauzes darbi, nesen aizsaulē aizgājušās Cēsu acu ārstes Irēnas Dubultes ar testamentu novēlētās gleznas un mākslas foto. Paldies novadniekam Jānim Strupulim par dāvinājumiem, bet jo īpaši par paša granītā un bronzā veidoto bareljefu “Pulkvedis Ansis Zeltiņš (1863-1942)”, kuru apmeklētāji var skatīt Atklātā krājuma pastāvīgajā ekspozīcijā Cēsu Izstāžu namā. Paldies visiem mākslas darbu dāvinātājiem, kam pateicoties aizvadītajos 2 gados muzeja Mākslas kolekcija palielinājusies ar 225 mākslas priekšmetiem.

Kā unikāls priekšmets vērtējams ar 1882. gadu datējamais vēstījums no Ķempju ev.lut. baznīcas krusta, kuru nogāza 2022. gada 26. marta vētra. Te gan darbs vēl pētniekiem, lai restaurētu laika zoba bojātā teksta saturu.

Izstādē varam parādīt tikai daļu no priekšmetiem, bet paldies sakām visiem, kuri pēdējos divos gados muzejam nodevuši materiālus, kas bagātina mūsu kultūrvēsturisko mantojumu. Paldies: Varim Ādamsonam, Anitai Alkai, Zigrīdai Apalai, Apsalonei, Laimai Bikšei, Inesei Briedei, Gatim Brūverim, Ligitai Caunei, Vijai Caunei, Dacei Cepurītei, Jānim Galdiņam, Inesei Immurei, Raitim Jelevičam, Gintam Kažemakam, Vladimiram Kovaļevskim, Vijai Kreilei, Ronaldam Krievam, Sandrai Lapetrovai, Pēterim Lazdam, Ivaram Liepiņam, Aleksandram Lingartam, Natai Livonskai, Mārtiņam Malceniekam, Andrejam Māsēnam, Anitai Meldrei, Jānim Melngailim, Rutai Miķelsonei, Vijai Muceniecei, Rūtai Muižniecei, Imantam Paulam, Inetai Pipcānei, Ievai Plētienai, Vitālijam Rassam, Ansim Rozenbergam, Jānim Rozenbergam, Ivaram Rutmanim, Mārai Siksnai, Gitai Sīmanei, Intai Sīmanei, Jānim Strupulim, Rutai Svažai, Gintam Šķenderam, Jānim Šurkus, Oļģertam Tīlikam, Kārlim Tomsonam, Solveigai Upītei, Ievai Veitai-Breidakai, Aivaram Vilnim, Ingrīdai Zumbergai.