Sākums > Izstāde “Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 150”
Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 150
Šogad aprit 150 gadi kopš Pirmajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, ar ko aizsākās Dziesmu svētku tradīcija Latvijā un dzima Latvijas nacionālie simboli – valsts himna Dievs, svētī Latviju un sarkanbaltsarkanais karogs. Atzīmējot un godinot šo notikumu, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā no 1. līdz 16. jūlijam ir apskatāmas unikālas muzeja krājuma vēsturiskās relikvijas par Dziesmu svētku simboliem un dziedāšanas tradīcijām Cēsu novadā.
Viens no muzeja lepnumiem – Jaunraunas Dziedāšanas biedrības karogs, 1879. gads.
Karogi kā īpašas koru goda zīmes svētku gājienā ievadīja katru dziedāšanas biedrības kori. Tieši dziedāšanas biedrību dibināšana veicināja kora dziedāšanas uzplaukumu Latvijas novadu pagastos, pulcinot dziedātājus, organizējot koncertus un teātru izrādes. Cēsu novadā pirmās dziedāšanas biedrības 19. gs. 60.–70. gados organizējās Straupē, Skujenē, Dzērbenē, Raunā, Vecpiebalgā un Cēsīs. Cēsu muzeja krājumā ir saglabājies tikai vienas dziedāšanas biedrības – 1879. gadā dibinātās Jaunraunas Dziedāšanas biedrības karogs, kurš pēc restaurācijas šobrīd ir apskatāms izstādē.
Jaunraunas Dziedāšanas biedrības karogs svētku gājienā, iespējams, pirmo reizi nests Otrajos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 1880. gadā. Jaunraunas Dziedāšanas biedrības koris biedrības pastāvēšanas laikā līdz pat 1930. gadu beigām ir piedalījies visos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, gan arī Cēsu novada Dziesmu svētkos.
Izstādē ir apskatāmi muzeja krājumā saglabātie divi pirmie oficiālie 1873. gada Dziesmu svētku izdevumi divās grāmatiņās – Pirmee wispahrigee Latweeschu dseedaschanas swehtki Rihgâ, no 26ta lihds 29tam juhnijam 1873: isrihkoti zaur Rihgas Latweeschu beedribu. Rihgâ: K. un M. Busch brahļu apgahdeenâ, 1873.
Šo izdevumu, kuru dēvē arī par Dziesmu svētku vadoni, Rīgas latviešu biedrības uzdevumā ir sarakstījis latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks, Pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejas loceklis Rihards Tomsons (1834–1893). Izdevumā ir aprakstīts svētku sagatavošanas posms, aprakstīta pašu svētku norise, publicēts repertuārs ar notīm un programma.
Kā īpaša izdevuma vērtība ir jāatzīmē pievienotais visu koru saraksts, ieskaitot koristu un mūziķu vārdus un uzvārdus. Izstādē, godinot pirmo Dziesmu svētku dalībniekus, piedāvājam iepazīties gan ar Cēsu novada sešu koru dalībniekiem, gan arī citu Latvijas novadu svētku dalībnieku vārdu un uzvārdu sarakstiem.
Pirmajos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos no Cēsu novada piedalījās 112 dziedātāji no sešiem koriem:
Cēsu Labdarības biedrības koris. Diriģents Dāvis Brūkšs. 1888. gads
Fotogrāfiju muzejam 1942. gadā dāvinājis kordiriģents, skolotājs, vēlākais pilsētas galva Voldemārs Bērsons (1865–1956).
Latviešu Dziesmu svētku tradīcijā kā neatņemama svētku sastāvdaļa ir to simboli – virsdiriģentu rozetes, svētku diriģentiem dāvātie mākslinieciski darinātie takts zižļi, piemiņas medaļas, dalībnieku nozīmītes un žetoni, svētku plakāti un afišas, kuros iezīmējas arī sarkanbaltsarkano krāsu simbolika, tādejādi apliecinot latviešu tautas ceļu no dziesmas līdz nacionālajai valstij. Muzeja ekspozīcijā piedāvājam apskatīt retus iespieddarbus un piemiņas zīmes. To vidū – 1880. gadā Rīgā notikušo Otro Vispārējo latviešu Dziesmu svētku afiša jeb piemiņas lapa, kuras autors latviešu grafiķis Jānis Laksmanis-Lakše (Laksmann, 1851–1885). Izcilā poligrāfiskā izpildījumā to iespiedis Eduards Zīslaks (E. Sieslack, 1850–1888) Jelgavā.
Savukārt blakus Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieku nozīmēm, apskatāmi arī Cēsu novada Dziesmu svētku žetoni un nozīmes. Īpaši izceļams Cēsu dziedāšanas biedrības 1870. gada žetons un 1936. gada Cēsu novada 45 gadu atceres Dziesmu svētku nozīme.
Dziesmu svētku vēsturē ir bijušas dažādas balvas, kuras pasniegtas gan koriem, gan diriģentiem. Cēsu muzejs glabā sešu novadnieku diriģentu takts zižļus, no kuriem četrus piedāvājam apskatīt Dziesmu svētkiem veltītajā ekspozīcijā. To vidū arī Jaunraunas dziedāšanas biedrības dāvinātais zizlis kora diriģentam J. Dzirkalim 1902. gadā.
Izstādē, blakus Dziesmu svētku relikviju apskatei, muzeja apmeklētājiem piedāvājam kultūrvēsturiskos attēlos un fotogrāfijās iepazīt vidzemnieku un cēsnieku Dziesmu svētku ceļu pusotra gadsimta garumā!
Vēlot dziedāšanas un dejošanas prieku, gandarījumu un lepnumu par savu tautu, sirsnīgi sveicam visus Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībniekus, īpaši Cēsu novada korus un deju kolektīvus svētkos!
