Sākums > Jānis Bambis

Jānis Bambis

Latvijas neatkarības cīnītājs Jānis Bambis (1888-1941)

Jānis Bambis, Kalpaka bataljona
2. Cēsu rotas virsleitnants 1919. gadā.
Formas cepure, ko sauca par “Ulmanīti”,
jo tādu cepuri nēsāja Latvijas Pagaidu valdības
Ministru prezidents un Apsardzības ministrs Kārlis Ulmanis.
Foto publicēts grāmatā “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri”
(Rīgā, 1999. – 59. lpp.).

1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas valsts organizētai aizstāvēšanai un iedzīvotāju mobilizācijai Latvijas Apsardzības ministrs J. Zālītis Latvijas teritoriju sadalīja apsardzības apgabalos: Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Latgales. Par Vidzemes  apgabala centru izraudzīja Cēsu pilsētu, par apgabala priekšnieku – pulkvedi Jāni Apini, par štāba vecāko adjutantu – Viktoru Dāli. 8. decembrī pulkvedis J. Apinis izdeva rīkojumu par rotu dibināšanu Valkā, Valmierā, Cēsīs un Limbažos. Reāli rotu izveidoja tikai Cēsīs un pār tās dibināšanas dienu uzskata 8. decembri. Par rotas komandieri iecēla cēsnieku virsleitnantu Artūru Jansonu. Cēsu rotā apbruņoti bija ap 100 kareivju, kuri izvietojās Cēsu pilī līdz 1918. gada 23. decembrim, kad lielinieku pārspēkam nepretojoties atkāpās uz Rīgu. Cēsu rota turpināja cīņas O. Kalpaka bataljona sastāvā.

Jānis Bambis divas dienas pēc savas 30. dzimšanas dienas, 1918. gada 9. decembrī brīvprātīgi iestājās Cēsu rotā [1], lai piedalītos kārtības uzturēšanā pilsētā un sagatavotos cīņām pret gaidāmo lielinieku uzbrukumu. Neatkarības karā J. Bambis cīnījās līdz miera noslēgšanai 1920. gadā.
Jānis Bambis dzimis pirms 130 gadiem, 1888. gada 25. novembrī, pēc jaunā stila kalendāra 7. decembrī. Šis datums  publicēts grāmatās. Taču savā autobiogrāfijā J. Bambis 1928. gadā rakstīja, ka viņš dzimis 8. decembrī. Kā varēja izveidoties tāda nesakritība? Izrādās, ka pēc jaunā stila kalendāra ieviešanas 1918. gadā parasti attiecīgajam datumam pieskaitīja 12 dienas, bet 1919. gadā, iespējams, pieskaitīja 13 dienas. Tāpēc J. Bambis, rakstot autobiogrāfiju un neskatīdamies dokumentos, uzrakstīja, ka piedzimis 8. decembrī.

Jaundzimušais Jānis Bambis reģistrēts Āraišu draudzes baznīcas grāmatā. Tēvs Mārtiņš un māte Marija dzīvoja Drabešu pagastā, Spāres muižas “Žagaros”. [2] Desmit gadu vecumā Jānis sāka iet Āraišu draudzes skolā. 1901. gadā viņš iestājās K. Millera (Zariņu Kārļa) privātajā reālskolā Cēsīs. Tolaik tā atradās L. Līvu ielā 1, tā sauktajā Adolfi namā.
Pabeidzis skolu, J. Bambis aizbrauca uz Maskavu, darbu meklēt. Iegūtā reālskolas izglītība J. Bambim deva iespēju strādāt labā amatā – par nodaļas vadītāju drēbju fabrikā un tirdzniecības kantorī. 1915. gada rudenī, kad pasaules valstis savstarpēji bija karojušas jau vienu gadu, J. Bambi iesauca dienēt Krievijas cara armijā. Karot prasmju apmācībai viņu ieskaitīja 9. armijas 191. rezerves bataljona mācību komandā, pēc tam J. Bambi komandēja uz Tiflisas (Tbilisi, Gruzija) praporščiku skolu. Pēc skolas beigšanas 1916. gada oktobrī J. Bambi iedalīja 218. rezerves bataljonā, bet vēlāk nosūtīja uz 29. Kaukāza darba bataljonu. Tas dislocējās Trapezundas rajonā, Turcijai atņemtā teritorijā pie Melnās jūras.

1917. gada augustā J. Bambim piešķīra augstāku dienesta pakāpi – no praporščika viņš kļuva par podporučiku. Tā paša gada oktobrī J. Bambi komandēja uz 267. rezerves pulku, un viņš devās uz Austrijas fronti. [3]
1918. gada janvārī slimības dēļ J. Bambi evakuēja uz Vidzemi.[ 4] Paradoksāli – J. Bambis pasaules karā cīnījās pret vāciešiem, bet kamēr viņš veseļojās, 1918. gada februārī Vācijas armija okupēja Vidzemi. Autobiogrāfijā J. Bambis neraksta par slimību, par dzīves vietu Vidzemē. Apkārtējā situācijā bija grūti orientēties: vācu okupācija, Latvijas valsts proklamēšana, lielinieku iebrukums no austrumiem… Latvijas Tautas Padomes aicinājums brīvprātīgi pieteikties pašaizsardzībai, respektīvi Latvijas armijā. Kā saprast, ko atbalstīt?

Nozīmīgs solis Latvijas aizsardzībai bija Vidzemes apgabala apsardzības priekšnieka J. Apiņa 8. decembrī izdotais rīkojums dibināt rotas Valkā, Valmierā, Cēsīs, Limbažos. Cēsis bija vistuvāk J. Bambja dzīvesvietai Drabešos, tāpēc jau tūlīt, 8. decembrī, J. Bambis devās uz Cēsīm un iestājās Cēsu rotā, kuras komandēšana bija uzdota Artūram Jansonam. Paralēli jaundibinātās Latvijas valsts bruņoto spēku pirmo vienību izveidei, civilo varu pārņēma Cēsu pagaidu dome; vajadzēja nodrošināt arī cietuma apsardzību. Šim uzdevumam izvirzīja J. Bambi no Cēsu rotas. J. Bambis uzņēmās Cietuma apriņķa priekšnieka pienākumus. Bet iebrūkot lieliniekiem, 1919. gada 20. janvārī J. Bambis atgriezās Cēsu rotā [5], kas cīnoties atkāpās uz Rīgu un pievienojās Kalpaka bataljonam. J. Bambis kā 2. Cēsu rotas virsleitnants cīnījās par Latvijas neatkarību Zemgalē un Kurzemē.
1921. gadā Jāni Bambi apbalvoja ar augstāko armijas apbalvojumu – Lāčplēša kara ordeņa III šķiru. Par ko? Lūk, Neatkarības kara epizodes apraksts. 1919. gada 17. martā Kurzemē kaujā pie Bikstu Jaunās muižas, kad ienaidnieks apgāja 2. Cēsu rotas labo spārnu, J. Bambis ar savu nodaļu metās cīņā. Ar labi mērķētu patšautenes uguni piespieda lieliniekus atkāpties, tā dodams iespēju rotai atiet uz drošām pozīcijām. [6 ]. Varonīga savējo dzīvību izglābšana.

Uz īsu laiku 1919. gada jūnijā J. Bambis bija Dzērbenes komendants. Pēc Cēsu kaujām, jau 29. jūnijā, viņu atkārtoti iecēla par Cēsu apriņķa cietuma priekšnieku. No Latvijas armijas J. Bambis atvaļināts 1920. gada 2. septembrī. Cēsu apriņķa cietuma priekšnieka amatā J. Bambis bija 9 gadus. 1928. gada martā viņu pārcēla uz Jelgavu par cietuma priekšnieka palīgu. Tur J. Bambis nosvinēja savu 40. jubileju. Par nopelniem Neatkarības karā piešķirtajā jaunsaimniecībā Drabešu pagasta “Dzintaros” dzīvoja J. Bambja vecāki. Domājams, ka pēc darba gaitu beigšanas arī J. Bambis tur dzīvoja. J. Bambis nomira 1941. gada 10. maijā Drabešu pagastā 53 gadu vecumā. Viņš apglabāts Cēsīs, Lejas kapos. [7] Viņa māte Marija nomira pēc 3 gadiem, 1944. gada aprīlī, 84 gadu vecumā. [8]

Ik gadu Lāčplēša dienā, 11. novembrī, cēsnieki pulcējas Lejas kapsētā pieminot Pirmajā pasaules karā kritušos un Neatkarības cīņu varoņus. Tieši šeit un šajā dienā īpašu spēku iegūst cēsnieku dziedātā lūgšana/himna “Dievs, svētī, Latviju!”.


1 J. Bambja biogrāfija – 3625. fonds, 1. apraksts, 3. lieta, 17.lp.
2 Āraišu draudzē 1888. gadā dzimušo saraksts – LVVA, 235. fonds, 4. apraksts, 263. lieta, 239. lp.
3 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiska vārdnīca. Rīgā, 1995. – 59. lpp.; J. Bambja biogrāfija  – 3625. fonds, 1. apraksts, 3. lieta, 17.lp.
4 J. Bambja biogrāfija  – 3625. fonds, 1. apraksts, 3. lieta, 17.,18. lp.
5 J. Bambja biogrāfija  – 3625. fonds, 1. apraksts, 3. lieta, 18.lp.
6 Lāčplēša kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiska vārdnīca. Rīgā, 1995. – 59. lpp.
7 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Biogrāfiska vārdnīca. Rīgā, 1995. – 59. lpp.
8 Cēsu Vēstis, nr. 17, 28.04.1944.

Autore: Dace Cepurīte, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece

Cēsu Pils komplekss, 2019 | Mājas lapu izstrādāja Grandem un uztur Premium Solutions