Izstāde „Cēsnieks Kārlis Johansons – viens no pirmajiem 20.gadsimta avangardistiem”

Mākslinieka Kārļa Johansona jaunība  iekrita nemierīgajā Pirmā pasaules kara un revolūcijas laikā. Pārdzīvojumu, pārbaudījumu  un cīņu laikā. Kara notikumu rezultātā mainījās viss – uzskati, mākslas saturs, jauni uzdevumi un ideāli.  Jaunais laikmets  viņu aizveda uz Krieviju, kur veidojās cits skatījums uz mākslu, noliedzot emocionālo, tēlaino, glezniecisko. Kārļa Johansona mūžs bija 37 gadi un mākslai veltītais laiks vien brīdis īss…, bet viņš paspēja realizēt konstruktīvistu utopiju – atrisināt mākslas un ražošanas pretrunas.

Kārlis Johansons dzimis 1892. gada 4. janvārī Cēsīs. Johansonu ģimenes namiņš  atradās Pļavas, tagad  Piebalgas  ielā (nams nojaukts). Tēvs Voldemārs Johansons bija namdaris un strādāja pie pazīstamajiem Cēsu  būvuzņēmējiem brāļiem Meņģeļiem.  Mātes Kristīnes rūpe bija lielā septiņu bērnu ģimene.

Kārļa skolas gaitas sākas 1901. gadā  pirmskolā, pēc tam Cēsu pilsētas skolā. Sekmes mācībās nebija  spožas un nav arī zināms, vai Kārlis skolas laikā būtu zīmējis. Kas pamudināja jaunekli pievērsties mākslai…   Atbildes varētu būt dažādas.  Māsa  Marija mājās audusi un izšuvusi, māsa Rozālija kopējusi zīmulī un krāsās. Savukārt Kārļa rotaļu biedrs Jānis  Zariņš izteicies – „tai mājā  jau par mākslu un mūziku vien runāja’’.

1910. rudenī Kārlis jau mācījās Rīgas pilsētas mākslas skolā. Stingrā tēva Voldemāra uzskati dēla  mākslas ceļa izvēlei nebija labvēlīgi, tomēr 1911. gada vēstulē tēvs ar gādību un sirsnību rakstīja: “Mīļais dēls, Kārli, ….domāju aizvest tos ķīļa rāmjus, beņķīti, redzēs, vai steķis (molberts)  vēl tiks’’. Cita vēstule: “…es gribu drusku mālus ar Tev no šejienes vest.”

Mūža draudzība mākslas skolā  izveidojās ar Konrādu Ubānu, Voldemāru Toni, Aleksandru Drēviņu, arī cēsinieku. Sākoties Pirmajam pasaules karam 1915. gadā   Rīgas mākslas skolas audzēkņi devās  mācīties uz  Penzas mākslas skolu Krievijā. Lielgabali dunēja, arī māksliniekiem. Vecākiem Kārlis rakstīja: “…būs jāiet, domāju par latviešu strēlnieku bataljoniem.’’ Skolas biedru un nu jau arī cīņu biedru pienākumi bija “zīmēt, pēc iespējas no latviešu varoņu pozīcijas dzīves, grāmatai par  jauno Latviju’’.  Tā kādā no savām vēstulēm rakstījis Kārlis. Kara gados Kārlis Johansons  kopā ar Konrādu Ubānu izveidoja virkni kritušo strēlnieku maskas ģipsī, tas bija rosīgs tēlnieka darba posms. Pēc revolūcijas līdz ar Rīgas frontes sabrukumu lielākā daļa latviešu strēlnieku ar krievu armiju atkāpās uz Krieviju. Kopā ar latviešu strēlniekiem devās arī jaunie mākslinieki. 1917. gada 26. jūnijā Kārlis vēstulē  vecākiem rakstīja: “… ir sācies ļoti interesants laikmets.’’

Mākslinieka mantojums Cēsu Vēstures un mākslas muzejā ir unikāls. Saglabājušās zīmējumu lapas, četras eļļas gleznas, daži akvareļi, skiču albūmi ar zīmējumiem, kas ir vingrinājumu darbi, oriģinālskulptūras, skulptūru kompozīciju uzmetumi un vairākas estampa lapas, skulpturālas maskas.  Vairums darbu tapuši Rīgas mākslas skolas laikā, daži Penzā un 1916. gadā, atkal esot Latvijā. Dokumenti, vēstules un retas dzimtas  fotogrāfijas ir Cēsu muzeja liela vērtība. Šos materiālus muzejam dāvināja mākslas zinātniece, bijusī  Cēsu muzeja darbiniece Erna Berholce, Kārļa Johansona  dzimtas radiniece no mātes puses.

Kārli Johansonu maz esam pieminējuši dzimtenē. Veidojot izstādi, pieminam un atceramies mākslinieku, cēsnieku, kuru pazīst pasaulē.

Ieejas maksa: 1,50 EUR pieaugušajiem, 1,00 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem