Sākums > Pasākumi un izstādes > Izstāde “Vidzemes bruņniecība un Latvija”
20. MAY, 2015 - 2. OCT, 2016
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī ir skatāma, sadarbībā ar Rundāles pils muzeju un Baltijas bruņniecības apvienību Vācijā, veidotā izstāde “Vidzemes bruņniecība un Latvija”.
Izstādes apmeklētājus pie grāfu Zīversu dzimtas rezidences Jaunās pils ieejas sagaidīs un sveicinās divas heraldiskās marmora lauvas no kādreizējās grāfu fon Mengdenu dzimtas Carnikavas rezidences, tādejādi simboliski iezīmējot izstādes pamatideju par vācbaltu kultūras mantojuma nozīmi Latvijas vēsturē.
Izstāde iepazīstina skatītāju ar bruņniecības veidošanos kristīgās misionāru kustības sākumā Livonijā, tās uzplaukuma laiku Polijas–Lietuvas, Zviedrijas un Krievijas impērijas valdīšanas periodā no 16. līdz 19. gadsimtam, tādejādi demonstrējot Vidzemes un visas Latvijas sasaisti ar citu Eiropas tautu, īpaši vācbaltu, vēsturi un kultūru. Bruņniecība septiņus gadsimtus bija noteicošais spēks ne tikai Vidzemes politiskajā pašpārvaldē, tiesvedībā, saimniecībā, bet bieži vien arī kultūras, izglītības, zinātnes un mākslas jomās, tādejādi atstājot nepārvērtējamu nozīmi Vidzemes kultūrtelpas attīstībā.
Senākās muižniecības dzimtas Vidzemē veidojās no Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa vasaļiem (zemes lēņu turētājiem), kuri jau 14. gadsimtā izveidoja savu korporāciju jeb bruņniecību (Ritterschaft). Pēc Livonijas konfederācijas valstiņu sabrukuma 1561. gadā, bruņniecība turpināja pastāvēt kā juridiska persona un saglabāja savu tiesisko statusu un privilēģijas līdz 1920. gadam. Muižniecības dibināto korporāciju “Vidzemes bruņniecības sols” atcēla Latvijas valsts 1920. gadā. Mūsdienās bruņniecības korporācijas tradīciju turpina Baltijas bruņniecības apvienība Vācijā, kuras ilggadīgs vadītājs bija viens no izstādes iniciatoriem un autoriem barons Heiners fon Hoiningens-Hīne.
Izstādē būs iespēja skatīt daudzus vērtīgus, arī mazāk zināmus materiālus par bruņniecības dzimtām un muižu vēsturi Vidzemē. To skaitā vairākus gadsimtus senus pergamentus un heraldiskos materiālus: 17. un 18. gs. muižniecības un dižciltības apliecinājuma diplomus, manuskriptus un dokumentus par tādu Vidzemē pazīstamu senu dzimtu vēsturi kā Mengdeniem, Engelhartiem, Mellīniem, Brīningiem, Ungerniem-Šternbergiem un vēl daudzām spožām vācbaltu dzimtām un viņu devumu Vidzemes vēsturē.
Nozīmīga izstādes daļa ir veltīta Vidzemes muižu arhitektūras mantojumam. Muižu attīstība Vidzemē un Latvijā ieviesa būtiskas izmaiņas lauku ainavā. Veidojās mūsdienu Vidzemei raksturīgā kultūrvide ar muižu centriem un viensētām. Izstāde ļaus skatīt Vidzemes muižu arhitektūras attīstības kopainu, sākot no pašām senākajām vasaļu mītnēm Livonijas periodā līdz pat baroka, klasicisma, jūgendstila un neoklasicisma muižu un kungu māju arhitektūrai un interjeru vēsturei 19. gadsimtā. Šo izstādes daļu veidojis Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.
Ieejas maksa: 1,50 EUR pieaugušajiem, 1,00 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem un Drauga kartes īpašniekiem