Izstāžu nama vēsture

1777.gadā Cēsu pils muižu savā īpašumā ieguva grāfs Kārlis Eberhards fon Zīverss. Viņa laikā sāka celt stalli – ratnīcu, kura celšanas gads, domājams, saskan ar vējrādī norādīto skaitli “1781”.

Cēsu pilsmuižas stallis un ratnīca savu tagadējo veidolu  vēlīnā klasicisma – ampīra brīvformās ieguva pēc pārbūves 19. gs. 1. pusē. Ēkas fasādes risinātas ar raksturīgo segmentveida trīsdalījuma logu formu, kas ir raksturīgs motīvs arī citās pilsmuižā šajā laikā celtajās un pārbūvētajās ēkās.

Ēkas vienā galā bija izvietots stallis kungu jājamajiem un darba zirgiem, kā arī ratnīca kungu ekipāžām un karietēm, bet otrajā galā tuvāk pils viesnīcai jeb traktierim – stallis un ratnīca „svešajiem zirgiem”, t.i. pils traktiera viesu vajadzībām. Savu sākotnējo funkciju stallis-ratnīca zaudēja 1920. gadu sākumā, kad tas nonāca Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka rīcībā. Turpmāko gadu desmitu laikā šeit bija izvietota noliktava un garāžas. 1985.gadā fasādi rekonstruējot, bet interjeru pielāgojot, ēkā atklāja Izstāžu namu.

Izteiksmīgās, koka rekonstrukcijām veidotās telpas dod iespēju rīkot daudzveidīgas izstādes, bet telpu izcilā akustika, regulārus koncertus. Cēsu Izstāžu nams ir nozīmīga pilsētas kultūras daļa, kur ik gadu tiek sarīkotas ap 24 Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādēm un 40 koncertiem.