Sākums > Muzejs > Viduslaiku pils > Pils vēsture
800 gadu pastāvēšanas laikā Cēsu viduslaiku pils nozīme mainījusies tikpat ievērojami, cik tās ārējais veidols. Ap 1214.gadu celtā pils sākotnēji kalpoja par Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku dzīvesvietu, bet sava nākamā saimnieka – Vācu ordeņa – valdīšanas laikā iemantoja Livonijas varenākā cietokšņa slavu. Pilī rezidēja Vācu ordeņa Livonijas zemes mestri; šeit uz ikgadējām sanāksmēm pulcējās ordeņa augstākie pavēlnieki. Cēsīs atradās ordeņa arhīvs un bibliotēka, kanceleja ar skriptoriju, kā arī mestra monētu kaltuve. Pils ievērojami cieta 1577.gadā, kad cara Ivana Bargā armijas uzbrukuma laikā, 300 pilī glābiņu meklējušie ļaudis izdarīja pašnāvību, uzspridzinoties ar šaujampulveri. Strauji attīstoties kara tehnikai, senais cietoksnis zaudēja savu militāro nozīmi, taču pili kā dzīvesvietu turpināja izmantot līdz pat 17.gadsimta nogalei. Pēc Lielā Ziemeļu kara pils tika pilnībā pamesta likteņa varā – lietus un sals pakāpeniski grāva bez jumtiem palikušās būves, bet pilsētnieki biezos mūrus izmantoja kā akmeņlauztuves. Tikai 19.gadsimta gaitā romantisma kustība modināja plašākas sabiedrības interesi par pili kā senatnes pieminekli, tādējādi aizsākot pils saglabāšanas un izpētes vēsturi. Šodien Cēsu pils ir viens no īpašākajiem kultūras tūrisma galamērķiem Latvijā, kas ar savu neatkārtojamo pievilcību spēj piesaistīt ceļotājus no visas pasaules.
Uzzini vairāk:
