Par krājumu

Kopš muzeja dibināšanas 1925. gadā muzeja krājums veidots, lai daudzpusīgi parādītu Cēsu pilsētas un novada īpašo vietu un devumu Latvijas kultūrvēsturē.  Muzeja krājumā ir vairāk kā 160 000 muzeja priekšmetu. Muzeja krājums izvietots divās ēkās vecpilsētā. Viena no tām atrodas Gaujas ielā 6, kur glabājas lielākā daļa krājuma kolekciju (iespieddarbu, grāmatu, fotogrāfiju, dokumentu, arheoloģijas, mākslas un tekstiliju) priekšmeti, atrodas muzeja bibliotēka un strādā muzeja speciālisti. Otra – Skolas ielā 6, kur vecpilsētas vēsturiskā namā atvērts muzeja Atklātais krājums, kurā eksponēti vairāk kā 1500 muzeja kolekciju priekšmeti.

Muzeja krājuma glabātava Gaujas ielā 6
Darba laiks:
Katru dienu no plkst. 10.00 līdz 17.00.
Brīvdiena – sestdiena, svētdiena

Muzeja krājuma glabātava – ATKLĀTAIS  KRĀJUMS Skolas ielā 6 
Muzeja atklātais krājums  apmeklētājiem atvērts pēc iepriekšējas pieteikšanās, tel. 22014848

Kontaktinformācija ŠEIT.

Krājumā glabājas plaša arheoloģisko priekšmetu kolekcija novada senvēstures pētniecībai. Viduslaiku monētu depozīti, greznas bruņas, ikdienā un sadzīvē lietotie priekšmeti veido vienu no unikālākajām – Cēsu viduslaiku pils „dārgumu” kolekcijām, kura komplektēta viduslaiku pils arheoloģiskās pētniecības rezultātā.

Voltera Štriha depozīts.
Uz sudraba ķēžu jostas ar gravējumu Wolter Strick, 16. gs.

Muzeja lepnums – Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga vēstures materiālu kolekcija, plašākā Latvijā, kura ļauj detalizēti izsekot nacionālā karoga tapšanas gaitai. Kolekcijas veidošana, kas veltīta Latvijas nacionālā karoga vēsturei, Cēsu muzejā aizsākās jau pirms Otrā pasaules kara. Padomju okupācijas laikā lielākā daļa karoga vēstures materiālu bija jāiznīcina. Lai gan daudzi nozīmīgi materiāli gājuši bojā, tomēr Cēsu muzejs atjaunojis karoga vēstures kolekciju un papildinājis to ar jauniem priekšmetiem un dokumentiem.

Pirmais zināmais sarkanbaltsarkanais nacionālais karogs, izšūts 1916. gadā.

Muzeja mērķtiecīgi organizēto ekspedīciju rezultātā veidojusies etnogrāfisko priekšmetu, iespieddarbu, dokumentu un fotogrāfiju kolekcija par pilsētas, novada un reģiona vēsturei nozīmīgām un aktuālām tēmām.

Etnogrāfiskie priekšmeti muzeja krājumā

Cēsu Jaunās pils un pilsmuižas izpētes rezultātā veidojas jauna kolekcija par Cēsu pils īpašnieku grāfu Zīversu dzimtu, kas apliecina vācbaltu atstātā kultūras mantojuma nozīmību Cēsu un Latvijas vēsturē.

Grāfs Karls Gustavs fon Zīverss (Sievers, 1772 – 1856)

Nozīmīga vieta izstāžu un ekspozīciju darbībā ir muzeja mākslas darbu kolekcijai, kurā glabājas gan 19. gadsimta sākuma, gan 20. gadsimta un mūsdienu mākslinieku novadnieku darbi. Īpaši atzīmējama nu jau starptautiski nozīmīgā akvareļglezniecības darbu kolekcija, kuru veido vairāk kā 300 mākslas darbi no dažādu valstu mākslinieku veikuma Cēsu plenēru laikā.

Cēsu mākslinieka Pētera Rozenberga (1943 – 1995)
akvarelis „Vecpilsēta”, 1985. gads.