Interjera ekspozīcija

Muzeja ekspozīcijas svarīgs apskates objekts ir pati Jaunā pils, tās arhitektūra, restaurētie un rekonstruētie interjeri. Interjera ekspozīcija, kura ir iekārtota pils otrā stāva divās telpās un Lademahera torņa trešajā un ceturtajā stāvā, stāsta par Jaunās pils īpašnieku grāfu Zīversu dzimtas vēsturi un vienlaicīgi reprezentē interjera kultūru 18.-19. gadsimtā kā vācbaltu kultūras mantojuma būtisku sastāvdaļu.

Grāfu Zīversu kabinets. 19.gs. pirmā puse

Elegants bīdermeiera laikmeta stila interjera apdares paraugs Latvijā. Kabinetā eksponēti 18. un 19. gadsimta muižu interjera sadzīves priekšmeti un Jaunās pils īpašnieku grāfu Zīversu portreti, dzimtas ģerboņi un dokumenti.
Kabineta izbūve notikusi ap 1832. un 1833. gadu Cēsu Jaunās pils īpašnieka  grāfa Karla Gustava fon Zīversa (1772 – 1856) veiktās  Jaunās pils pārbūves un labiekārtošanas  laikā, kad  pils telpas piemērotas ērtākai viesu uzņemšanai un saviesīgu pasākumu  rīkošanai. Gan kabineta, gan pārējo pils telpu interjeri šajā laikā veidoti bīdermeiera stilistikā, ko raksturo ērta, racionāla un omulīga vide.

Kafijas istaba (salons). 19.gs. pirmā puse

Izcils bīdermeiera stila interjera kultūras paraugs Latvijā ar unikālu teltsveida sienu un griestu dekoratīvo apdari. Kafijas istabā eksponēti Cēsu pilsmuižas un tuvākās apkārtnes skati 19. gs. sākuma mākslas darbos.
Kafijas istaba izbūvēta vienlaicīgi ar kabinetu ap 1832. – 1833. gadu. Nosaukumu tai devusi kafijas dzeršanas tradīciju ienākšana muižas sadzīvē 19. gs. sākumā. Kafijas dzeršanas pēcpusdienas patīkamā sabiedrībā vai „vieglas” dāmu sarunas pie kafijas tases pils īpašnieku grāfu Zīversu ģimenē neapšaubāmi ir ieņēmušas redzamu vietu, ja kafijas dzeršanas kultūrai tikusi atvēlēta vesela telpa. Tā veidota kā neliels salons, bijusi savienota gan ar Kabinetu, gan blakus esošo bērnu istabu.

Pils veranda. 19.gs. pirmā puse

Interjerā, sekojot līdzi  populārā “vasarnīcu stila” iezīmēm, 19./20. gs. muižās lietotu klūgu pinuma mēbeļu –  krēslu, galdu un puķu statīvu atdarinājumi. Verandu apgaismo 19. gs. beigās izgatavotā lustra – ar sešiem sveču zariem papildināta petrolejas lampa.

Veranda izbūvēta 19. gs. otrajā pusē, kad pilsmuižas īpašnieks grāfs Emanuels fon Zīverss (1817 – 1909), sekojot sava laika modes tendencēm, būtiski paplašināja otrā stāva telpas ar divām stiklotām verandām. Līdz mūsdienām gandrīz autentiskā veidā saglabājusies veranda Jaunās pils ziemeļrietumu galā pret viduslaiku pilsdrupām. Tā celta kā koka konstrukcijas būve ar rāmja-pildiņa paneļiem, dekoratīvi izšuvotu ķieģeļu joslu un 15 rūtīs dalītiem liela izmēra logiem. Pils īpašniekiem veranda vasarās kalpoja kā patīkama vieta brīvā laika pavadīšanai, bet ziemās to varēja izmantot kā savdabīgu “ziemas dārzu”, uzglabājot siltummīlošos augus. Šobrīd veranda kalpo kā atpūtas telpa muzeja apmeklētājiem.

Pils bibliotēka. 19.gs. vidus

Interjerā vienīgās saglabājušās Jaunās pils mēbeles – 19. gs. vidus ozolkoka grāmatu skapji neogotikas stilā. Bibliotēkā eksponēti Jaunās pils un pilsmuižas 19.gs. vidus skati pils īpašnieka grāfa Emanuela fon Zīversa zīmējumos.
Bibliotēka Lademahera torņa trešajā stāvā iekārtota 1850. gados, kad grāfs Emanuels fon Zīverss pabeidza tēva iesākto Jaunās pils pārbūves projektu, paaugstinot torni ar diviem augšējiem stāviem. Bibliotēkas interjers, piemērojoties torņa arhitektūrai, veidots neogotikas stilā. Bibliotēka torņa trešajā stāvā atradusies līdz pat 1890. gadiem, kad tā pārcelta tornī stāvu augstāk.

Pils augšējā bibliotēka. 19.gs. beigas

Interjerā pēc 19. gs. beigu zīmējuma izgatavotie ozolkoka grāmatu skapji. Virs skapjiem  ar margām norobežotā galerija  kalpojusi kā lasītava un atpūtas vieta pils saimniekiem un viesiem ar iespēju palūkoties uz Cēsu vecpilsētu. Torņa galerijā un kāpņu laukumā eksponēti 19. gs. vācbaltu mākslinieku zīmējumi un gravīras ar viduslaiku pils romantizētiem skatiem.

Pils virtuves ekspozīcija. 19.gs. otrā puse

Jaunās pils virtuve un maizes ceptuve līdz ar pārējām pils pirmā stāva telpām izbūvēta pils celšanas laikā 1762. gadā. Šobrīd skatāmā pils virtuves ekspozīcija ilustrē laiku pēc 19. gs. 30. gadu pārbūves un pils virtuves telpas labiekārtošanas, kad pilsmuižā saimniekoja grāfu fon Zīversu dzimta.

Pils virtuves noskaņai pēc analoģijām veidots virtuves iekārtojums ar lielo galdu, virtuves skapjiem un plauktiem. Virs stilizētās plīts (zīmējums uz apmetuma) novietoti dažādi vārīšanas un cepšanas trauki kā vara katli, dažādas pannas, tējkannas un dušlāgi, virtuves lielā galda atvilknēs redzami ēdamrīki, siera naži, cepešu dakšas un sakņu smalcinātāji, ozolkoka bufetē un virtuves plauktos eksponēti porcelāna un fajansa virtuves trauki, māla bļodas un eļļas krūkas.

Savukārt 19. gadsimta virtuves tehnoloģijas pārstāv kafijas rokas dzirnaviņu kolekcija, patvāris kafijas un tējas vārīšanai, brenneris cigoriņu grauzdēšanai, grozāmā vafeļu panna ar iekausētu 19. gs. vafeļu recepti, ābolu mizotājs, ierīce pupu smalcināšanai, sulu spiede, mandeļu un riekstu rīve, riekstu standziņas, pudeļu korķu aizkorķēšanas un izvilkšanas ierīces un vēl daudzas citas muižu virtuvēs lietotās tehnoloģijas 19. un 20. gadsimta pirmajā pusē.

Pils virtuves noskaņu lieliski papildina arī dažādu garšaugu un zāļu slotiņu smarža un īpaši ražas novākšanas laikā rudenī arī svaigo dārzeņu smarža.

Muzeja apmeklētājiem Jaunās pils apskatei piedāvājam ekspozīcijas ceļvedi.