Vēstures ekspozīcija

Vēstures ekspozīcija vēsta par Cēsu īpašo nozīmi Latvijas vēsturē. To veido tematiski stāsti par Cēsīm un cilvēkiem, kuri ir ietekmējuši Vidzemes novada, Latvijas un Eiropas vēsturi dažādos laikmetos, par muzeja ēkas – Jaunās pils turpat piecus gadsimtus ilgo vēsturi un tās pēdējo īpašnieku grāfu Zīversu dzimtas atstāto mantojumu Cēsu pilsētas šodienā.

Vēstures ekspozīcija izvietota pils pirmā stāva telpās, kur pilsmuižas laikā atradās saimniecības telpas un kalpotāju istabas, un Jaunās pils otrā stāva telpās, kurās blakus vēstures ekspozīcijai apskatāma arī atjaunotā un restaurētā pilsmuižas laika reprezentācijas un dzīvojamo telpu interjera apdare.

Cēsu Jaunā pils un pilsmuiža

Jaunās pils pamatos atsegtās viduslaiku perioda mūra sienas un arheoloģiskie atradumi apliecina ēkas vairāk kā piecus gadsimtus ilgo vēsturi. Par to, kā veidojusies pils un pilsmuižas apbūve, stāsta piecu minūšu videofilma „Cēsis – Wenden” un interaktīva programma par pilsmuižas ēkām vēsturē un šodienā.

Cēsu senie iedzīvotāji vendi Latgaļu un Lībiešu novadā 10.-13.gadsimtā

Vendi, Cēsu senākie zināmie iedzīvotāji, pieminēti Livonijas Indriķa hronikā 1206. gadā. No vendu vārda cēlies pils un pilsētas senākais nosaukums – Wenden. Ekspozīcijā pirmo reizi eksponēti vendu dzīves vietā – Riekstu kalnā – atrastie priekšmeti.

Wenden 1577. Livonijas kara notikumi Cēsu pilī.

Pirmajā stāvā eksponēti viduslaiku ēkas būvkonstrukciju atsegumi. Unikāli arheoloģiskie atradumi sniedz iespēju iepazīt vienu no Latvijas vēstures dramatiskākajām lappusēm – Cēsu pils 1577.gada aplenkuma laika notikumus. Ekspozīcijā aplūkojama 1577. gada aplenkuma aculiecinieces sejas skulpturāla rekonstrukcija.

Vācu ordeņa pils 13.-16.gadsimtā

Viduslaikos Cēsu pils bija viens no svarīgākajiem Vācu ordeņa atbalsta punktiem Baltijā. Cēsīs ilgāku laiku rezidēja Vācu ordeņa Livonijas atzara mestri.
Cēsu pilī – varenākajā viduslaiku Livonijas cietoksnī – arheoloģiskajos izrakumos uzietās senlietas atklāj, kā pirms 500 gadiem pilī ritēja Vācu ordeņa brāļu ikdienas dzīve.

Cēsu pilsēta 13.-16.gadsimtā

Cēsis jau 14. gs. pirmajā pusē bija nozīmīga Livonijas pilsēta ar savu tiesisko patstāvību un politisko pašpārvaldi. Viduslaiku Cēsis nav zudušas vēl šodien – tās saglabājušās pilsētas plānojumā, ģerbonī, atradumiem bagātajā kultūrslānī, kas apslēpts zem pilsētas ielām un namiem, kā arī ikvienā cēsniekā, kurš lepojas ar savas pilsētas seno vēsturi.
Ekspozīcijas tapšanā iesaistījušies vairāk nekā 30 mūsdienu cēsnieki, simbolizējot viduslaiku pilsētas iedzīvotāju aktīvo un daudzveidīgo dzīvi.

Sarkanbaltsarkanais karogs Cēsu un Latvijas vēsturē.

Cēsis ir Latvijas valsts karoga dzimtene. Latvijas karoga vēsturei veltītajā ekspozīcijā atspoguļots karoga tapšanas ceļš no 13. gadsimta Atskaņu hronikā pieminētā cēsnieku sarkanbaltsarkanā karoga līdz 20. gadsimtā apstiprinātajam valsts simbolam. Ekspozīcijā aplūkojams muzeja dārgums – pirmais zināmais sarkanbaltsarkanais nacionālais karogs, kas 1916. gadā izšūts pēc pedagoga un literāta Jāņa Lapiņa ieceres. Ekspozīcijā interaktīvā veidā piedāvājam iepazīties arī ar citu Eiropas valstu nacionālo karogu izcelšanās vēsturi un lietošanas tradīcijām.

Cēsis un Latvijas brīvības cīņas

Latvijas valsts un tās bruņoto spēku izveidē Cēsīm bijusi īpaša nozīme. Šeit norisinājušās 1919. gada Cēsu kaujas, bet jau 1918. gada decembrī Cēsu Jaunajā pilī dibināta viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām – Cēsu rota. 1919. gada rudenī Cēsis īsu brīdi bija pat Latvijas pagaidu galvaspilsēta.

Ekspozīcija iekārtota Jaunās pils reprezentācijas spārna divās telpās – Mazajā salonā un viesu guļamistabā, kurās skatāma 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma interjera apdares restaurācija un rekonstrukcija.

Cēsis – administratīvais, politiskais un saimnieciskais centrs – 19. gadsimtā.

Livonijas ordeņa pastāvēšanas laikā no 13. līdz 16. gs. Cēsīs, ordeņa mestru rezidencē, pieņemtie lēmumi ietekmēja vēsturisko notikumu gaitu Livonijā un aiz tās robežām. Te atradās viena no Livonijas ordeņvalsts naudas kaltuvēm.

Poļu valdīšanas laikā (1583 -1625) Cēsis kā katoļu bīskapijas rezidence kļuva par kontrreformācijas centru Vidzemē.

Zviedrijas pārvaldībā 17. gs. Cēsīs attīstījās vietējas nozīmes amatniecība un tirdzniecība. Pilsēta piederēja Zviedrijas valsts kancleram grāfam Akselam. Uksenšernam.

Krievijas impērijas laikā 18. gs. beigās un 19. gs. Cēsīs uzplauka amatniecība un tirdzniecība, 20. gs. sākumā pilsētā notika rosīga uzņēmējdarbība.

Ekspozīcija iekārtota Jaunās pils galvenajā reprezentācijas zālē – Lielajā salonā, kurā skatāma 19. gs. sākuma interjera apdares restaurācija.

Cēsu pilsētas un novada ieguldījums latviešu izglītības, kultūras un nacionālās pašapziņas veidošanā un attīstībā 18.19.gadsimtā

Pateicoties hernhūtisma ideju izplatībai, Igaunija un Latvijas Vidzemes daļa 18. gs. bija izglītotākās Krievijas impērijas teritorijas. Brāļu draudžu darbību uzskata par latviešu nacionālās atmodas sākumu.

Cēsu novads devis daudzas izcilas personības, latviešu nacionālās kultūras pamatlicējus.

Ekspozīcija iekārtota Jaunās pils īpašnieku dzīvojamā spārna divās telpās – pils saimnieku guļamistabā un kabinetā, kurās skatāma 19. gs. sākuma agrīna klasicisma interjera apdares rekonstrukcija.

Jaunās pils virtuve

Jaunās pils pirmajā stāvā pils virtuves un maizes ceptuves vēsturiskajā atrašanās vietā iekārtota pils virtuves ekspozīcija, kura apmeklētājiem piedāvā autentiskajā vidē un telpā iepazīties ar muižas ikdienu un sadzīvi 19. gadsimtā. Tā kalpo arī kā zināma atpūtas vieta, kurā paredzēta iespēja pašķirstīt kādu muižas laika pavāru grāmatu vai vienkārši patīkami pavadīt laiku un atpūsties pils telpās.

Muzeja apmeklētājiem Jaunās pils apskatei piedāvājam ekspozīcijas ceļvedi.